Globālā Vienprātība

Globālā Vienprātība
vadīt, – Kristus, patiesais pestīšanas Avots." (5) Ap sludinātāju drūzmējās visu šķiru ļaudis,
sākot no valstsvīriem un zinātniekiem, līdz amatniekiem un zemniekiem. Ar dziļu interesi
tie klausījās viņa vārdus. Cvinglijs ne tikai sludināja brīvas pestīšanas piedāvājumu, bet arī
bezbailīgi norāja sava laika ļaunumus un samaitātību. Daudzi no katedrāles atgriezās
mājās, slavējot Dievu. "Šis vīrs," viņi sacīja, "ir patiesības sludinātājs. Viņš būs mūsu
Mozus un izvedīs mūs no Ēģiptes tumsas." (5)
Lai gan sākumā viņa darbu uzņēma ar lielu sajūsmu, pēc kāda laika pamodās pretestība.
(178) Mūki centās kavēt Cvinglija pūles un nosodīt viņa mācības. Daudzi uzbruka ar
zobgalībām un izsmieklu, citi ķērās pie nekaunīgākiem līdzekļiem un draudiem. Bet
reformators visu pacietīgi panesa, sacīdams: "Ja mēs bezdievīgos vēlamies pievērst Jēzum
Kristum, tad mums pret daudzām lietām jāaizver acis."(5)
Ap to laiku radās jauns līdzeklis reformācijas darba virzīšanai uz priekšu. Kāds Bāzelē
dzīvojošs reformētās ticības draugs atsūtīja uz Cīrihi Luciānu ar dažiem Lutera rakstiem,
jo viņš domāja, ka šo grāmatu pārdošana varētu būt ietekmīgs līdzeklis gaismas
izplatīšanai. "Noskaidro," viņš rakstīja Cvinglijam, "vai šim vīram ir pietiekoši apdomības
un izveicības, ja ir, tad lai viņš no pilsētas uz pilsētu, no ciema uz ciemu un pat no nama
uz namu nes šveiciešiem Lutera darbus un sevišķi vienkāršajiem cilvēkiem uzrakstīto
Kunga lūgšanas izskaidrojumu. Jo plašāk šie darbi kļūs pazīstami, jo vairāk pircēju tie
atradīs." Tā gaismai atvērās durvis vēl plašāk.
Kad Dievs gatavojas salauzt nezināšanas un māņticības važas, arī sātans sāk strādāt ar
vislielāko enerģiju, lai cilvēkus ietītu tumsā un savus valgus savilktu vēl ciešāk. Līdz ar
tādu vīru celšanos, kas dažādās zemēs ļaudīm stāstīja par Kristus asiņu upurī iegūstamo
pestīšanu un taisnošanu, arī Roma visā kristīgā pasaulē ar atjaunotu spēku sāka savu
tirgošanos, piedāvājot piedošanu par naudu.
Katram grēkam tika noteikta sava cena, un cilvēkiem atļāva netraucēti grēkot, ja tikai
baznīcas kasē plūda nauda. Tā šīs abas kustības turpināja savu darbu – viena piedāvāja
piedošanu par naudu, otra mācīja to iegūt ticībā uz Kristu –, Roma atļāva grēkot, padarot
grēku par savu ienākumu avotu, reformatori to nosodīja, norādot uz Kristu kā Salīdzinātāju
un cilvēku Glābēju.
Vācijā grēku atlaišanas rakstu pārdošana bija uzticēta dominikāņu mūkiem, un to vadīja
nekrietnais Tecels. Šveicē tirdzniecība bija nodota franciskāņu rokās – itāļu mūka Samsona
vadībā. (179) Samsons jau baznīcai bija labi pakalpojis, savācot no Vācijas un Šveices
milzīgas summas pāvesta kases piepildīšanai. Viņš vēlreiz apceļoja Šveici, piesaistot sev
daudzu cilvēku uzmanību, nolaupot nabaga zemniekiem viņu trūcīgos ienākumus un
izspiežot bagātīgas dāvanas no turīgajām šķirām. Bet tagad jau bija jūtams reformas
iespaids, un, ja arī šo tirdzniecību vēl nevarēja pilnīgi apturēt, tā tomēr stipri samazinājās.
Kad Cvinglijs vēl sludināja Einsīdelnē, Samsons drīz pēc ierašanās Šveicē savu preci
101