Globālā Vienprātība

Globālā Vienprātība
vietai jābūt jaunās derības svētnīcai. 2300 dienu beigās, tas ir, 1844. gadā virs Zemes vairs
nebija nekādas svētās vietas. Tātad pravietojums: "Divi tūkstoši un trīssimti dienas būs
skaitāmas no vakara līdz rītam, tad svētā vieta atkal taps iesvētīta," neapšaubāmi norāda uz
svētnīcu Debesīs.
Bet vēl jāatbild uz vissvarīgāko jautājumu: "Ko nozīmē svētās vietas iesvētīšana?"
Vecās Derības rakstos ziņots, ka tāda kalpošana ir notikusi arī svētnīcā virs Zemes. Bet vai
Debesīs varētu būt kaut kas tāds, kas jāšķīsta? Ebreju vēstules 9. nodaļa skaidri runā par
Zemes, kā arī par Debesu svētās vietas šķīstīšanu. "Gandrīz viss tiek šķīstīts asinīs saskaņā
ar bauslību, un bez asins izliešanas nav piedošanas. Debesu lietu attēliem jātop šķīstītiem
ar to pašu, bet Debesu lietām pašām ar labākiem upuriem nekā šis" (Ebr. 9:22,23), proti, ar
Kristus dārgām asinīm.
Šķīstīšana kā simboliskajā, tā patiesajā kalpošanā izdarāma ar asinīm: pirmajā – ar
dzīvnieku asinīm, pēdējā – ar Kristus asinīm. (418) Un Pāvils paskaidro arī iemeslu, kāpēc
šķīstīšana izdarāma ar asinīm, jo bez asins izliešanas nav piedošanas. Piedošana jeb grēka
atņemšana ir šeit veicamais darbs. Bet kas grēkam kopējs ar svēto vietu Debesīs vai virs
Zemes? To varam izprast, pārdomājot simbolisko kalpošanu, jo priesteri virs Zemes
kalpoja "Debesu svētnīcas atveidam un ēnai". (Ebr. 8:5)
Kalpošana Zemes svētnīcā sastāvēja no divām daļām: priesteri ik dienas kalpoja svētajā
vietā, bet vienreiz gadā augstais priesteris izpildīja sevišķu salīdzināšanas darbu, šķīstot
svētnīcu ar kalpošanu vissvētākajā vietā. Dienu no dienas grēkus nožēlojošie ļaudis atveda
savus upurus pie saiešanas telts durvīm, uzlika rokas uz upura galvas un izsūdzēja grēkus,
tā simboliski no sevis tos pārnesot uz nevainīgo upuri. Pēc tam dzīvnieku nokāva. "Bez
asins izliešanas," saka apustulis, "nenotiek piedošana". "Miesas dvēsele ir asinis." (3.
Moz.17:11, Glika tulk.) Pārkāptais Dieva likums prasīja pārkāpēja dzīvību. Asinis, kas
attēloja grēcinieka zaudēto dzīvību, kura noziegumu uzlika upura dzīvniekam, priesteris
ienesa svētajā vietā un slacīja pret priekškaru, aiz kura atradās Derības šķirsts ar grēcinieka
pārkāptajiem baušļiem. Izpildot šo ceremoniju, grēku ar asinīm simboliski pārnesa uz
svētnīcu. Dažos gadījumos asinis netika ienestas svētajā vietā, bet tad priesterim bija jāēd
gaļa, kā Mozus pavēlēja Ārona dēliem, sakot: "Jums tas bija dots, lai nestu draudzes
grēkus." (3. Moz.10:17.) Abas ceremonijas vienādi simbolizēja grēka pārnešanu no grēku
nožēlotāja uz svēto vietu.
Tāds darbs dienu no dienas tika veikts visu gadu. Tādā veidā Izraēla grēki tika pārnesti
uz svēto vietu, un, lai svētnīcu no tiem atbrīvotu, tika izvests sevišķs pasākums. (419) Dievs
pavēlēja izdarīt salīdzināšanu katram svētajam nodalījumam. "Viņam būs salīdzināt svēto
vietu Izraēla bērnu nešķīstības dēļ un viņu pārkāpumu dēļ visos viņu grēkos, un tā lai viņš
dara saiešanas teltī, kas pie viņiem ir viņu nešķīstību vidū." Salīdzināšanu vajadzēja izdarīt
257