Globālā Vienprātība

Globālā Vienprātība
Izmeklēšana un grēku iznīdēšana iesākās pravietotā laikā, 1844. gadā — kad bija
notecējušas 2300 dienas.2 Visi, kas nes {LC 241.2}
Kristus vārdu, tiks smalki izmeklēti. Dzīvie un mirušie tiks tiesāti, pēc tā, kas rakstīts
grāmatās, pēc «viņu darbiem». {LC 241.3}
Grēki, kas nav nožēloti un ir atstāti neievēroti, netiks piedoti, nedz iz grāmatām dzēsti,
bet liecinās pret grēcinieku lielā tiesas dienā. Lai ļaunie darbi būtu tikuši darīti dienas
gaismā, vai nakts tumsā, vai būtu bijuši «apslēpti vai liedzami»— par visiem būs jāatbild.
Dieva eņģeļi uzmana katru grēku un ieraksta visus nemaldīgās grāmatās. Grēku var apslēpt,
noliegt, un neredz ne tēvs, ne māte ne sieva, ne bērni, nedz draugs; neviens un izņemot
pašus darītājus, nevar būt ne jausmas par nodarīto netaisnību; bet viss būs zināms debesu
eņģeļiem. Vismelnākā nakts tumsa, vismākslotākā slēpšana nevar apslēpt kaut vienu domu
no tā, kas visu zin. Tas zin katru soli, katru netaisnu darbu. Viņu neapmānīs svēta
āriene. Viņš labi pazīst katru sirdi. Cilvēki piekrāpj cilvēkus, bet Dievs redz katru
izlikšanos, viņam zināma siržu iekšēja dzīve. {LC 241.4}
Cik svinīga ir šī doma! Viena diena pēc otras aiziet mūžībā un aizņem sev vietu debesu
grāmatās. Vienreiz izrunāti vārdi, vienreiz darīts darbs nekad vairs nav atpakaļ atdabonami.
Eņģeļi ir visu, labo un ļauno, uzrakstījuši. Visvarenākais pasaules iekarotājs nespēj izdzēst
kaut tikai vienas dienas ziņojumu. Mūzu darbi, mūsu vārdi un viņu iekšējie cēloņi izšķirs
vai nu uz nāvi, vai dzīvību. Kautgan mēs viņus jau aizmirsuši, tie tomēr mūs attaisnos, vai
nosodīs. Tikpat pareizi, kā gludās fotogrāfu stikla plates attēlo katru sejas pantu, būs
ierakstīts grāmatās. tur augšā katrs raksturs. Bet cik maz liekas zinot par šim grāmatām,
kuras tiks lasītas lielajā dienā. Kad varētu atsegt plīvuru, kas šķir redzamo pasauli no
neredzamās, un kad cilvēku bērni varētu redzēt eņģeļus, kuri katrn vārdu un katru darbu
uzraksta priekš lielās tiesas dienas— tad redzētu, cik daudzi ikdienas izrunāti vārdi paliek
tikai vārdi, cik daudz darbi paliek nedarīti! {LC 242.1}
Tiesa skatīsies pakaļ katram izdotam grasim kā mēs esam izlietojuši no debesīm dabūto
kapitālu? Vai Kungs savā atnākšanā atņems savu daļu ar augļiem atpakaļ? Vai mēs esam
izlietojuši mums uzticēto roku, sirds un smadzeņu spēku Dievam par godu un cilvēkiem
par svētību? Kā mēs esam izmantojuši mūsu laiku, mūsu balsi, mūsu spalvu, mūsu naudu,
mūsu iespaidu? Ko mēs esam darījuši priekš Kristus— priekš nabagiem, piemeklētiem,
atraitnēm un bāriņiem? Dievs mūs ir nolicis par sava svēta vārda glabātājiem; ko mēs esam
darījuši ar patiesības gaismu, kura mums tika dota lai vadītu cilvēkus uz svētību? Atzīšanai
vien Kristus nepiedos nekādu vērtību; tikai mīlestība, kas parādās darbos, būs ko vērta. Un
atkal tikai mīlestība vien padara darbu vērtīgu— tā skatās debesis. Viss kas ir darīts
mīlestībā, lai būtu cik niecīgs cilvēku acīs, tiks no Dieva atzīts un atalgots. Apslēptā
patmīlība ir debesu grāmatās redzama. Tur ir ziņojums par neizpildītiem pienākumiem pret
mūsu līdzcilvēkiem, un par mūsu Pestītāja prasību neievērošanu. Tur būs redzams, cik
299