Globālā Vienprātība

Globālā Vienprātība
atbildēja: "Es nepaklausu ne pāvestam, ne daudzajiem viņa likumiem, un, ja Dievs pasargās
manu dzīvību, tad pēc nedaudz gadiem zēns, kas vada arklu, Rakstus pazīs labāk nekā jūs."
(2)
Šajā brīdī viņš vēl stingrāk apņēmās Jaunās Derības Rakstus ļaudīm dot viņu pašu
valodā un nekavējoties ķērās pie sava nodoma īstenošanas. Vajāšanu dēļ bēgot no mājām,
viņš devās uz Londonu un tur kādu laiku netraucēti turpināja darbu. Tomēr pāvesta
piekritēju varmācība to no jauna spieda doties ceļā. Šķita, ka viņa priekšā ir aizslēgta visa
Anglija, tādēļ tas nolēma meklēt patvērumu Vācijā. Tur arī sāka iespiest Jauno Derību
angļu valodā. Divas reizes darbu pārtrauca, bet, kad aizliedza iespiest vienā pilsētā, viņš
devās uz citu. Beidzot viņš nonāca Vormsā, kur pirms dažiem gadiem Luters Evaņģēliju
bija aizstāvējis reihstāga priekšā. Šajā senajā pilsētā atradās daudz reformācijas draugu, un
Tindls, neviena nekavēts, varēja turpināt iesākto darbu. Drīz vien tika izdotas trīs tūkstoš
Jaunās Derības, un tajā pašā gadā sekoja vēl otrs izlaidums.
Savu nodomāto pasākumu viņš dedzīgi un neatlaidīgi realizēja dzīvē. Lai gan Anglijas
varas orgāni ļoti rūpīgi sargāja valsts ostas, Dieva Vārds tomēr dažādos veidos slepeni
nonāca Londonā un no turienes izplatījās pa visu zemi. Pāvesta piekritēji mēģināja
patiesību apklusināt, bet veltīgi. Reiz Daremas bīskaps no Tindla drauga, grāmatu
pārdevēja, nopirka visu viņa Bībeļu krājumu, lai tās iznīcinātu, cerēdams, ka tas darbu stipri
aizkavēs. Bet notika pilnīgi otrādi: par tādā veidā iegūto naudu varēja iegādāties materiālus
jaunam uzlabotam izdevumam, ko citādi nevarētu iespiest. Vēlāk, kad Tindls tika
apcietināts, viņam brīvību piedāvāja ar nosacījumu, ka viņš atklās to cilvēku vārdus, kas
tam palīdzējuši segt izdevumus par Bībeļu iespiešanu. Viņš atbildēja, ka Daremas bīskaps
ir darījis vairāk kā jebkurš cits, jo, samaksājot augsto cenu par vēl nepārdotajām grāmatām,
tas esot iedrošinājis turpināt iesākto darbu.
Nodevības dēļ Tindls nonāca ienaidnieku rokās un vairākus mēnešus viņam vajadzēja
pavadīt cietumā. Beidzot viņš savu ticību apliecināja ar mocekļa nāvi, bet šī vīra
sagatavotie ieroči citiem Kristus kareivjiem ļāva turpināt cīņu vēl daudzus gadsimtus, pat
līdz mūsu dienām. (248)
Letimers no kanceles uzturēja spēkā prasību, ka Bībele jālasa tautas valodā. "Svēto
Rakstu Autors," viņš sacīja, "ir pats Dievs, un Rakstiem ir kaut kas no to Autora varenības
un mūžības. Nav neviena karaļa, ne imperatora, ne pārvaldnieka, kam nevajadzētu
paklausīt (..) Viņa svētajam Vārdam." "Neiesim pa blakus ceļiem, bet lai mūs vada Dieva
Vārds, nesekosim (..) saviem senčiem un nepētīsim, kā viņi rīkojās, bet gan kā viņiem
vajadzēja rīkoties." (3)
Patiesību aizstāvēt cēlās Tindla uzticīgie draugi – Bārness un Frīss. Viņiem sekoja
Ridlijs un Krenmers. Šie angļu reformācijas vadoņi bija izglītoti vīri, un vairākumu no
viņiem dievbijības un dedzības dēļ cienīja arī Romas piekritēji. Viņu pretošanos pāvestībai
146