Globālā Vienprātība

Globālā Vienprātība
viņiem nav vairāk spēka, lai ka dambis varētu iestāties spēcīgajā ļaunuma straumē un tai
pretoties. Viņi sajūt, kad viņi visas savas spējas būtu izlietojuši kalpojot Kristum, sātana
vara būtu daudz vājāka. Viņu spēki būtu auguši augumā un sātans velti cīnītos par
virsroku. {LC 323.1}
Viņi nomoka savas dvēseles, aizrādīdami Dievam uz saviem bijušiem daudziem
grēkiem un uz grēku nožēlošanu un piemin Pestītāja doto apsolījumu: «... Meklē manu
palīgu, der mieru ar mani, mieru der ar mani.»2 Viņu ticība nešaubās, kad viņu lūgšanas
acumirklī netop paklausītas. Kaut gan viņi cieš stipras bailes un lielas briesmas un bēdas,
viņi tomēr nemitas Dievu lūgt. Viņi pieķeras Dieva spēkam, kā Jēkabs pie eņģeļa reiz
turējās; un viņu dvēseles runa: «Es tevi nelaidīšu pirms tu mani nesvēti!» {LC 323.2}
Nebūtu Jēkabs iepriekš nožēlojis savu grēku, ka viņš ar viltu bija gribējis iegūt brāļa
pirmdzimtību, Dievs nebūtu viņu lūgšanu paklausījis un nebūtu viņu dzīvu pasargājis.
Tāpat arī Dieva tautai, Dieva ļaudīm bēdu laikā, kad viņiem vēl būtu kādi neatzīti un
nenožēloti grēki, kuri nostātos viņiem priekšā, kad viņi no bailēm top mocīti, nebūtu
glābšanas pie Dieva; izmisums nomāktu viņu dvēseles, tiem nebūtu paļāvības cīnīties ar
Dievu par savu pestīšanu. Bet kamēr viņos mājo dziļa savas necienības sajūta, viņiem nav
jābīstas ka varētu tikt pārsteigti no jaunām, savām apslēptām vainām. Viņu grēki jau ir
nodoti Dieva tiesā un ir iztiesāti un izdeldēti un nevar vairs uzpeldēt atmiņā. {LC 323.3}
Sātans daudzus pavedina uz domām, ka Dievs viņu neuzticību mazās dzīves lietiņās
nemaz neievēros; bet tā Kunga izturēšanās pret Jēkabu rāda, ka viņš nekādā ziņā
neaizbildina un necieš ļaunumu. Visi kas cenšas savus grēkus aizbildināt, jeb apslēpt, un
atstāj tos debesu grāmatās bez atzīn1es par atzīšanu un piedošanu, tiks no sātana uzvarēti.
Jo dievbijīgākus tie sevi iedomājas, un jo cienijamāks viņu stāvoklis, kuru tie ieņem, jo
ļaunāka būs Dieva acīs viņu izturēšanās un jo drošāka būs viņu lielā pretinieka uzvara. Tie,
kas vilcinājas ar sagatavošanos uz lielo Kunga dienu, to neredzēs ne pieminētā bēdu nedz
kādā vēlākā laikā. Viņu lieta ir bez cerības. {LC 324.1}
Tie kristīgie, kas saucas par tādiem tikai vārda pēc un kuriem nesagatavotiem uzbruks
bēdu laiks, degošās bailēs un izmisumā atzīs savus grēkus, kamēr bezdievīgie par viņu
vaimanām gavilēs.Viņu grēku atzīšana būs tāda pat, kāda bija Ēsavam, jeb Jūdam. Viņu
grēku atzīšana nav tāda, kas nožēlo grēka vainu, bet tāda kas brēc tik par grēku sekām. Viņi
nesajūt nožēlošanu, nedz riebumu pret ļaunumu. {LC 324.2}
Tikai bīdamies no soda viņi atzīstas savos grēkos; viņi tāpat kā faraons atgrieztos pie
savas debesis izaicinošās rīcības, kad mitētos Dieva sodības. {LC 324.3}
Jēkaba stāsts der arī visiem tiem, kas ir tikuši pievilti un pavedināti uz grēku, bet kas
patiesi nožēlodami ir pie Dieva griezušies, par liecību, ka Dievs viņus neatmetīs. Kamēr
sātans cenšas šo cilvēku šķiru nomaitāt, Dievs sūtīs savus eņģeļus, lai tie viņus, šos savus
375