Globālā Vienprātība

Globālā Vienprātība
visvairāk gods un vara. Pirms savas kriāanas Lucifers bija pirmais eņģelis, svēts un tīrs:2
«Tā saka Kungs, Kungs: tu kārtības zieģelis, pilns gudrības un ļoti skaists.» «Tu biji
svaidīts ķerubs, kas sargā; es tevi tā biju iecēlis; tu biji uz Dieva svētā kalna, tu staigāji
degošu akmeņu vidū. Tu hiji skaidrs savos ceļos, no tās dienas, kad tevi cēla, kamēr
bezdievība pie tevis tapa atrasts.»2 {LC 248.3}
Lucifers būtu varējis palikt Dieva labvēlībā, godāts no visiem eņģeļu pulkiem, būtu
visas savas dāvanas varējis izlietot citiem par svētību un Radītājam par godu. Bet, kā
pravietis saka: «Tu tapi lepns sava skaistuma dēļ, tu samaitāji savu gudrību caur tavu
spožumu.»1 Pamazām Luciferā iezagās augstprātība. Dievs viņu pēla, «tādēļ ka tu savu
sirdi esi paaugstinājis kā Dieva sirdi.» «Un tu sacīji savā sirdī: es uzkāpšu debesīs, es
paaugstināšu savu goda krēslu pār tām Dieva zvaigznēm, es apsēdīšos uz saiešanas kalna
ziemeļu galā.» «Es pacelšos pār padebešiem un būšu tam Visaugstākam līdzīgs.»2 {LC
249.1}
Kur tam būtu jācenšas panākt, ka radījumi godinātu Dievu, tam pieķerdamies, tur viņš,
Lucifers, vilka tos savā pusē, lai tie viņam kalpotu, viņu dievinātu. Un, iekārodams godu,
kuru nebeidzamais Tēvs savam Dēlam bija devis, šis eņģeļu virsnieks dzinās pēc varas, uz
kuras bija tiesība tikai Kristum. {LC 249.2}
Visiem debesīs bija prieks atstarot Radītāja gudrību nu slavēt viņa taisnību. Un kamēr
Dievs tādā kārtā tika godāts, visur valdīja miers un prieks. Bet tagad ļauna nesaskaņa jauca
debess harmoniju. Augstprātība un kalpošana viņai, kuri ir pretēji Radītāja plānam, lika
nojaust ļaunumu tiem, kuriem Dieva godināšana līdz šim bija tas augstākais. Debesu pulki
sapulcējās, lai Luciferu ar labu padomu pārrunātu. Dieva Dēls rādīja viņam Radītāja
lielumu, viņa labumu un taisnīgumu, viņa svētumu un nevainību. Dievs pats esot iestādījis
debesu kārtību, un Lucifers no viņas novērsdamies, apkaunotu savu Radītāju un grūstu pats
sevi pazušanā. Bet bezgalīgā mīlestībā un žēlsirdībā dotais brīdinājums sacēla tikai
pretošanos. Lucifers likās vadīties no greizsirdības pret Kristu un tapa vēl
uzņēmīgāks. {LC 249.3}
Lepnums un godkārība uzturēja viņā vēlēšanos iegūt uzvaru. Sev parādīto augsto godu
Lucifers neturēja par Dieva dāvanu, tā vjņā neizsauca pateicību pret Radītāju. Viņš lepojās
ar savu skaistumu un savu augsto stāvokli un gribēja tapt Dievam līdzīgs. Debesu pulki
viņu mīlēja un godāja. Eņģeli sajuta prieku, varēdami izpildīt viņa pavēles, un viņam bijn
vairāk gudrības un godības, nekā viņiem visiem. Tomēr par pirmo debesīs bija atzīts Dieva
Dēls, pēc varas un autoritātes Tēvam līdzīgs. Visās Dieva apspriedēs Kristus ņēma dalību,
turpretim Lucifers nedrīkstēja tādā kārtā tikt iepazīstināts ar dievišķiem nodomiem.Šis
varenais eņģelis prasīja: «Kāpēc lai Kristus būiu augstākais valdnieks? Kāpēc viņš tiek
vairāk godāts, nekā Lucifers? {LC 249.4}
304