Globālā Vienprātība

Globālā Vienprātība
cēloņus un ar tikko nojaušamiem, veikliem aizrādījumiem pamodināt nepiedzīvojošās
dvēselēs aizdomas. Visādi, kā vien tik var iedomāties, viņi mēģina nostādīt tīru un taisnu
kā samaitātu un mānošu. {LC 272.2}
Bet nevienam nevajaga ļaut sevi piemānīt. Ir viegli pazīt, kā bērni viņi ir, kā piemēram
viņi seko un kā darbus dara. «Pēc viņu augļiem jums tos būs pazīt.»1 Viņu izturēšanās
līdzinās ļaunā apmelotāja, sātana izturēšanai, «brāļu apsūdzētāja» izturēšanai.1 {LC
273.1}
Lielam krāpniekam stāv gatavi ļoti daudz rīku un visādi maldi dvēseļu gūstīšanai —
ķecerības, kuras ir piemērotas katra uzņemšanas spējai un garšai, kurus viņš grib samaitāt.
Viņa plāns ir ievest draudzē visādus neatdzimušus un neuzticamus elementus, kuri
pamudina uz šaubām un neticību, un kuri visiem, kas grib tikt uz priekšu, liek ceļā
kavēkļus. Daudzi, kam nav īstas ticības uz Dievu un viņa vārdu, tomēr piekrīt zināmām
patiesības pamatmācībām un skaitās par kristīgiem, un caur tiem jo viegli iezogas maldi
zem bībeles mācību nosaukuma. {LC 273.2}
Apgalvojums, ka tas neko nenozīmējot, kam cilvēks ticot, ir sātana viszemākā
mānīšana. Viņš zin, ka patiesība, kad tā tiek uzņemta mīlestībā, dara svētu saņēmēja
dvēseli, tāpēc viņš pastāvīgi mēģina iegrūst zem evaņģēlija dažādas teorijas un pasakās.
No pašiem pirmiem sākumiem Dieva kalpi ir cīnījušies pret maldu mācībām, ir cīnījušies
ne tikai pret grēkos nogrimušiem cilvēkiem, bet arī pret maldu izplatīšanu, kas ved dvēseles
pazušanā. Elija, Jeremija, Pāvils noteikti un bez bailēm stājās tiem pretī, kas gribēja
cilvēkus novērst no Dieva. Brīvdomāšana, kura patiesu bībeles ticību uzskata kā nesvarīgu,
toreizējos patiesības aizstāvjos neatrada piekrišanu {LC 273.3}
Tukšie un pārspīlētie svēto rakstu izskaidrojumi un daudzās viena otrai pretimrunājošās
teorijas attiecībā uz kritīgās pasaules bībeles mācībām ir mūsu lielā ienaidnieka darbs, kurš
grib sajaukt prātus, lai nevarētu izšķirt patiesību. Un par daudzām nevienprātībām un
šķelšanām, kristīgām baznīcām lielā mērā ir jāpateicas svēto rakstu sagrozīšanai, kad tiek
aizstāvētas iemīļotas teorijas. Kur rūpīgi un ar pazemīgu sirdi būtu jāpētī svētos rakstus un
jāmācās pazīt viņa prātu, tur tiek meklēts tikai kautkas brīnišķīgs un oriģināls. {LC 273.4}
Priekš maldu mācību un rakstos nepamatotu paradumu pabalstīšanas daži izķer iz
svētiem rakstiem tikai zināmas vietas un pieved kā savu apgalvojumu pierādījumus, izķer
varbūt tikai kādu pusi no pantiņa, kamēr pārējā daļa varbūt rādītu, ka zināmā vieta
izprotama pavisam pretēji. Ar čūskas viltību viņi nostiprinājas aiz nesakarīgiem
izteicieniem, un izliek tos tā, ka tie saskan ar viņu miesas prātu. Viņi ar nodomu sagroza
Dieva vārdus. Daži, kuriem ir darbīga fantāzija, lielas uz svēto rakstu simbolisku tulkošanu
un izskaidro viņus tā, kā tas viņu fantāzijai patīkas, ne tik daudz piegriežot vērības Dieva
vārdiem, kā savām iedomām. {LC 274.1}
318