Globālā Vienprātība

Globālā Vienprātība
Nodaļa 11 - Firstu Protests
Vācijas kristīgo firstu protests Špeieras reihstāgā 1529. gadā ir viena no viscēlākajām
liecībām, kas jebkad izteiktas reformācijas labā. Šo Dieva vīru drosme, ticība un
nelokāmība panāca domu un sirdsapziņas brīvību turpmākajiem gadsimtiem. Viņu protests
reformētajai draudzei deva vārdu "protestanti", tā principi ir "pati protestantisma būtība".
(1)
Reformācijai bija pienākusi tumša un draudoša diena. Neskatoties uz Vormsas ediktu,
kas Luteru pasludināja ārpus likuma un aizliedza mācīt viņa doktrīnas vai arī tām ticēt,
impērijā plašos apmēros virsroku jau bija guvusi reliģiskā iecietība. Dieva aizgādība
savaldīja patiesībai naidīgos spēkus. Lai gan Kārlis V bija apņēmies reformāciju iznīcināt,
tomēr daudzreiz, kad viņš jau pacēla roku sitienam, tas bija spiests to atkal nolaist.
Vairākkārt šķita, ka Romas pretinieku tūlītēja iznīcināšana ir pilnīgi neizbēgama, tomēr
kritiskajā brīdī vai nu pie zemes austrumu robežas parādījās turku armijas vai arī Francijas
karalis, vai pat pāvests greizsirdībā uz imperatora pieaugošo varu sāka ar viņu karot, un šo
tautu strīdu un nemiera vidū reformācijai tika dota izdevība nostiprināties un arī izplatīties.
Tomēr pienāca laiks, kad pāvestīgie valdnieki pārtrauca savstarpējo ķildošanos, lai
kopīgiem spēkiem cīnītos pret reformatoriem. 1526. gadā Špeierā sasauktais reihstāgs
katrai valstiņai līdz vispārēja koncila sanākšanai reliģijas jautājumos bija devis pilnīgu
rīcības brīvību, (198) bet jau 1529. gadā, kad vēl nebija izgaisušas briesmas, kuru iespaidā
tika gūta šī labvēlīgā piekāpšanās, imperators pieprasīja reihstāgu Špeierā sasaukt no jauna,
lai iznīcinātu ķecerību. Ja vien iespējams, firstu nostāšanos pret reformāciju cerēja panākt
miermīlīgā ceļā, bet, ja tas neizdotos, Kārlis V bija gatavs ķerties pie zobena.
Pāvesta piekritēji līksmoja. Viņi Špeierā ieradās lielā skaitā un atklāti pauda savu naidu
pret reformatoriem un visiem to labvēļiem. Melanhtons sacīja: "Mēs esam pasaules lāsts
un saslaukas, bet Kristus uzlūkos savus nabaga ļaudis un tos pasargās." (2)
Evaņģēliskajiem firstiem, kas piedalījās reihstāgā, pat savās apmešanās vietās bija aizliegts
pieļaut Evaņģēlija sludināšanu. Bet Špeieras iedzīvotāji slāpa pēc Dieva Vārda, un,
neskatoties uz visiem aizliegumiem, tūkstoši pulcējās uz dievkalpojumiem Saksijas
kūrfirsta kapelā.
Tas pasteidzināja krīzi. Valdības vēstījums reihstāgam darīja zināmu imperatora
prasību atcelt lēmumu par sirdsapziņas brīvības piešķiršanu, jo tas it kā esot radījis lielas
nekārtības. Šī patvaļīgā rīcība satrauca evaņģēliskos kristiešus un modināja viņos
sašutumu. Kāds no viņiem izteicās: "Kristus atkal ir kritis Kajafas un Pilāta rokās." Romas
piekritēji kļuva vēl niknāki. Viens no fanātiskajiem pāvesta atbalstītājiem paziņoja: "Turki
ir labāki par luterāņiem, jo turki ievēro gavēņa dienas, bet luterāņi tās apgāna. Ja mums
jāizvēlas starp Dieva Svētajiem Rakstiem un baznīcas senajiem maldiem, tad noraidīt
114