Globālā Vienprātība

Globālā Vienprātība
Arī pār mums drīz nāks tāds bēdu laiks, kāds vēl nav bijis, un mums būs vajadzīgi
piedzīvojumi, kuru mums vēl nav un kuru iegūšanai daudzi ir par kūtriem un nolaidīgiem.
Patiesība ir, ka bēdas gaidās ir lielākas, nekā īstenībā, bet to nevar sacīt par gaidāmo lielo
krīzi. Grūti priekšā stādīties, cik smags būs pārbaudījums. Un pa to laiku, kamēr mūsu
uzticīgais Pestītājs izdara priekš mums salīdzināšanu, mums ir jāmēģina tapt pilnīgiem iekš
viņa. Pārbaudīšanas laikā katrai dvēselei pašai par sevi ir jāpastāv Dieva priekšā. «Jebšu
Noa, Daniēls un Ījabs būtu viņu vidū, tik tiešām kā es dzīvoju, saka tas Kungs, tie
neizglābtu nedz dēlus, nedz meitas, bet caur savu taisnību tie izglābtu tikai savu
dvēseli.»2 {LC 326.2}
Patlaban, kad mūsu augstais priesteris izdara par mums salīdzināšanu, mums ir jārauga
tikt pilnīgākiem iekš Kristus. Pestītājs nepadevās pat ne ar vienu vienīgu domu ienaidnieka
kārdināšanai. Sātans atrod cilvēku sirdīs vienu vai otru vietiņu, kur viņš var pieturēties;
viņš kopj vienu vai otru grēcīgu tieksmi, kurai pateicoties viņa kārdināšanas var panākt, ko
tās grib. Bet Kristus sacīja par sevi: «Šis pasaules virsnieks nāk un nenieka nespēj pār
mani.»3 Sātans Pestītājā neko neatrada, kas būtu viņam devis iespēju panākt uzvaru. Viņš
sava Tēva baušļus bija turējis, pie viņa nebija nekāda grēka, kuru sātans būtu varējis izlietot
sev par labu. Tādā stāvoklī tiem ir jātiek atrastiem, kas bēdu laikā grib pastāvēt. {LC 326.3}
Mūsu tagadējā dzīvē mums ar Kristus salīdzinošām asinīm ir jānomazgā visus savus
grēkus. Mūsu jaukais Pestītājs mūs uzaicina viņam piedalīties un savienot mūsu nespēku
ar viņa spēku, mūsu necienību ar viņa nopelnu. Dieva nolēmums ir skola, kurā mums
jāmācās Jēzus lēnprātību un viņa pazemošanu. Tas Kungs nestāda vis mums priekšā ceļu,
kuru mēs kā vieglāku un ērtāku gribētu izvēlēties, bet nopietnu dzīves mērķi. Ir atstāts
mūsu zinā, izveidot savus raksturus pēc dievišķā piemēra, ņemot palīgā debess dotos
ieročus. Neviens šo darbu nevar palaist, nedz atstāt uz vēlāku laiku, bez kā uz briesmīgāko
nekaitētu savai dvēselei. {LC 327.1}
Apustulis Jānis debess parādīšanā dzirdēja skaņu balsi, kas sauca: «Vai tiem, kas zemes
un jūras virsū dzīvo; jo velns pie jums nonācis ar lielām dusmām, zinādams, ka tam maz
laika.»1 Briesmīgi ir skati, par kuriem debesis tā izsaucas. Jo īsāks paliek sātana laiks, jo
niknāks viņš top, bet bēdu laikā viņa posta un mānīšanas darbi sasniegs savus
augstumus. {LC 327.2}
Briesmīgas pārdabīgas zīmes drīz parādīsies pie debesīm, liecinādamas par brīnumus
darošo dēmonu varu. Velnu gari ies pa visu zemi pie visiem pasaules valdniekiem,
turēdami tos savas viltības valgos un piespiezdami savienoties ar sātanu un iet pēdējā kara
gājienā pret debesu valdnieku. Šie velna spēki pievils tiklab valdniekus, kā viņu
pavalstniekus. Radīsies cilvēki, kas apgalvos sevi Kristu esam un prasīs sev nosaukumu un
godināšanu, kādi piekrīt vienīgi Pestītājam. Viņi rādīs varenus dziedināšanas brīnumus un
stāstīs, ka viņiem esot atklājumi no augšienes. kas runājot pretim svēto rakstu liecībai. Kā
377