Globālā Vienprātība

Globālā Vienprātība
visus ar savu garu un savu spēku. Viņš liek priekšā celties pret svēto ļaužu nometni un
ieņemt Dieva pilsētu. Ļauni gavilējot viņš rāda uz neskaitāmiem miljoniem, kas ir
uzmodināti no miroņiem un paskaidro, ka viņš kā vadonis spēšot iekarot šo pilsētu un atkal
atjaunot savu troni un savu valstību. {LC 360.1}
Lielajā augšāmcēlušos pulkā ir daudz ļaužu no garā mūža cilts,kas dzīvoja pirms ūdens
plūdiem;vīri ar lielisku ķermeņa uzbūvi un milžu gara spējām, kuri stājušies zem kritušo
eņģeļu kundzības un visu savu izveicību un savas zināšanas izlietoja sevis pašu
dievināšanai; vīri, kurus pasaule viņu mākslas darbu dēļ pielūdz kā ģēnijus, kuru nežēlība
un kuru atradumi aptraipīja zemi un izķēmoja Dieva līdzību un deva iemeslu viņus mūžīgi
no Dieva radības izdeldēt. Tur ir ķēniņi un kara vadoņi, kuri tautas uzvarēja, bezbailīgi vīri,
kas nekad nevienu kauju nav pazaudējuši, lepni iedomīgi karotāji, kuru tuvošanās lika
nodrebēt ķēniņu valstīm. Nāvē viņi nepārmainījās, un nākdami no saviem kapiem viņi atkal
turpina pārtraukto domu gaitu. Viņus saviļņo tā pati iekarošanas kāre, kura valdīja pār tiem,
kad tie krita. {LC 360.2}
Sātans vispirms apspriežas ar saviem eņģeļiem un tad ar šiem ķēniņiem un iekarotājiem
un vareniem vīriem. Viņi skatās uz savu spēku un uz savu skaitu un saka, ka pulks pilsētā
ar viņiem salīdzinot esot mazs un pārvarams. Viņi izstrādā plānus, kā iekarot jaunās
Jeruzālemes bagātības un godību. Visi tūliņ sāk gatavoties uz kanju. Veikli amatnieki gādā
par ieročiem. Militārie vadoņi, kuri ar saviem ieguvumiem bija slaveni, sastāda no kaujas
spējīgiem vīriem nodaļas un pulkus. {LC 361.1}
Beidzot tiek dota pavēle uzbrukt un neskaitāmie pulki virzās uz priekšu — tādi kara
pulki, kādus zemes iekarotāji nekad nebija varējuši uzstādīt un kuriem nevar līdzināties par
visu laikmetu kopotie spēki. Sātans, kā varenākais no karotājiem, ved pirmos pulkus un
viņa eņģeļi tam iet līdz šinī beidzamā cīņā. Tālāk seko ķēniņi un kara vīri un neskaitāmie
pulki, katrs zem sava vadoņa. Cieši slēgtās rindās militārā kārtībā viņi dodas uz priekšu pa
salauzto un nelīdzeno zemes virsu — pret Dieva pilsētu. Uz Jēzus pavēli jaunās
Jeruzālemes vārti tiek aizslēgti, un sātana pulki ielenc pilsētu un gatavojas uz
uzbrukumu. {LC 361.2}
Tagad atkal Kristus parādās ienaidniekiem. Augsi pār pilsētu, zeltā vizuļošs paceļas
viņa tronis, cēls un varens. Uz šī troņa sēž Dieva Dēls un ap viņu stāv viņa valsts
pavalstnieki. Nekādi vārdi nevar aprakst1t Kristus varenību un spēku, nedz kāda mēle to
izteikt.Mūžīgā Tēva godība apņem savu Dēlu.Viņa spožums piepilda pilsētu un izlejas tāli
aiz viņas vārtiem, apņemdams visu zemi saviem stariem. {LC 361.3}
Troņa tuvumā stāv tie, kas reiz bija cītīgi sātana lietā, bet kas kā pagales no uguns
izrautas, kalpoja dziļā padevībā savam Pestītājam. Līdz ar viņiem stāv tie, kas melu un
neticības vidū ir papildinājuši savu ticību; un tie, kas Dieva likumus godā turēja,kad
kristīgā pasaule tos izsludināja par nulli un neko; un tie, kas savas ticības dēļ miruši
403