Globālā Vienprātība

Globālā Vienprātība
dievišķo likumu. Viņa paša darbam ir viņu jāpazudina. Sātans no paša sākuma bija
apgalvojis, viņš neesot sazvērējies. Visai pasaulei jāredz krāpnieku atmaskotu. {LC 253.1}
Pat tad vēl, kad bija nolemts, ka sātans debesīs ilgāk palikt vairs nevar, nebeidzamā
gudrība viņu vēl neiznīcināja. Tā kā Dievam ir patīkama tikai kalpošana mīlestībā, viņa
radījumu uzticībai ir jādibinās uz pārliecību par viņa taisnību un labumu. Debess un citu
pasauļu iedzīvotāji, būdami nesagatavoti izprast grēka dabu un viņa sekas, sātana
iznīcināšanas darbā nebūtu ieraudzījuši Dieva taisnību un žēlastību. Kad sātans pavisam
būtu ticis iznīcināts, tad viņi būtu kalpojuši Dievam drīzāk aiz bailēm, nekā aiz mīlestības.
Krāpnieka iespaids nebūtu gluži izzudis, nedz arī sazvērestības gars pilnīgi iznīcināts ticis.
Ļaunam vajadzēja ļaut ienākties. Visas pasaules labā priekš mūžīgiem laikiem sātanam jo
sīki vajadzēja attīstīt savas mācības, ka lai viņa apsūdzības pret dievišķo valdīšanu varētu
redzēt visas radītās būtnes un lai uz visiem laikiem pāri visām šaubām pierādītu Dieva
žēlsirdību un viņa likumu negrozību. {LC 253.2}
Sātana sazvērestībai bija jābūt pasaulei par mācību un par nepārejošu liecību visiem
nākošiem laikiem par grēka ļauno dabu un viņa briesmīgām sekām. Sātana valdīšanas
sekām un viņas iespaidam uz cilvēkiem un eņģeļiem bija jārāda, kas ceļas, kad atstāj pie
malas dievišķo autoritāti. Tas pierādītu, ka ar Dieva valdības un viņas likumu pastāvēšanu
ir saistīta visas viņu radības labklājība. Šī briesmīgā sazvērestības mēģinājuma stāsts visām
svētām būtnēm lai būtu mūžīgs aizsargu līdzeklis pret maldīšauos attiecībā par pārkāpumu
dabu, un lai glābtu no grēka un viņa sodības. {LC 253.3}
Līdz galīgai strīda izbeigšanai debesīs sazvērnieks nemitējās sevi aizstāvēties. Kad tika
pasludināts, ka viņam un visiem viņa piekritējiem jātiek izslēgtam no debess laimības,
vadonis lepni paskaidroja savu nicināšanu pret Dieva, visu radītāja, likumiem. Viņš
atkārtoja savu apgalvojumu, ka eņģeļiem nevajaga nekādas pārraudzības, dēļ kā viņiem
jābūt brīviem un jāseko pašu gribai, kura viņus vienmēr pareizi vadīšot. Viņš nievāja
dievišķos noteikumus. un nosauca tos par brīvības ierobežojumiem, kāpēc viņš gribot
atmest likumus, lai brīvi bez piespiešanas debesu pulki varētu pacelties uz cēlāku, jaukāku
dzīvi. {LC 254.1}
Sātans un viņa piekritēji visu atbildību par sazvērestību uzkrāva Kristum un apgalvoja,
ka ja viņi nebūtu tikuši rāti, viņi nekad nebūtu sacēlušies. Sazvērestības iesācējs un viņa
piekritēji tika izdzīti iz debesīm par to, ka stūrgalvīgi un spītīgi palika savā neuzticībā un
pie sava veltīgā mēģinājuma, gāzt Dieva valdību. {LC 254.2}
Tas pats gars, kas sacēla debesis sazvērestību, ir arī vēl šodien par sazvērestības iemeslu
zemes virsū. Sātans pie cilvēkiem turpināja izlietot to pašu viltību, kuru viņš izlietoja pie
eņģeļiem. Šis gars tagad valda nepaklausības bērnos. Kā viņš, tā arī viņi mēģina pārraut
likumu robežas un apsola tiem cilvēkiem brīvību, kas pārkāps likumu priekšrakstus. Grēku
pārmešana vēl vienumēr modina ienaida un pretestības garu. Kad ar brīdinošiem
307