Globālā Vienprātība

Globālā Vienprātība
No velniem apsēstie tiek parasti tēloti kā tādi, kuri mokās ļoti lielās ciešanās; bet šim
likumam ir arī izņēmums. Lai dabūtu pārdabīgu spēku, dažs ar prieku apsveic sātana
iespaidu. Tiem, saprotams, nav jācīnās ar ļauniem gariem. Pie tādiem piederēja tie, kuriem
bija pareģošanas gars— Sīmanis, Samarījā; Elima burvis un kalpone, kura skrēja pakaļ
Pāvilam un Sīlam no Filipiem. {LC 267.4}
Nevienam nedraud tik lielas briesmas no ļauniem gariem, kā tiem, kas, neievērojot
tiešas un bagātīgas svēto rakstu liecības, noliedz velna un ļauno eņģeļu esamību un viņu
darbību. Kamēr mēs vēl nepazīstam viņa viltību, viņiem ir no tam gandrīz nesaprotams
labums; daudzi ievēro viņa iečukstējumus un domā, ka viņi seko savai paša gudrībai. Aiz
tā iemesla sātans izsēj visur ticību, ka viņa neesot, īpaši tagad, kad laiks iet uz galu, lai ar
vēl jo lielāku spēku varētu krāpt un samaitāt. Tā ir viņa viltība— apslēpt sevi un savu
darbību. {LC 268.1}
Citu neko lielais krāpnieks tikdaudz nebīstas, kā to, ka viņa krāpšanas varētu tikt
zināmas. Lai savu īsto dabu un savus nodomus varētu labāk apslēpt, viņš lika sevi tā
raksturot, ka viņš nekādas lielākas kustības neizsaucot, kā vienīgi apsmieklu un nicināšanu.
Viņam patīk ļoti labi, kad viņš redz sevi attēlotu kā jocīgu un atbaidošu ķēmu, pus zvēru,
pus cilvēku. Viņam ir patīkami dzirdēt savu vārdu jokojot un zobojoties to mutē, kas sevi
skaita par saprātīgiem un mācītiem. {LC 268.2}
Tāpēc ka viņš tik pilnīgi prot sevi apslēpt bieži tiek prasīts: Vai tāda būtne patiesībā
maz ir? Par viņa panākumiem liecina tas, ka tādas teorijas, kas svēto rakstu skaidrākās
liecības nosauc par meliem, reliģiozā pasaulē ir vispārīgi atradušas uzņemšanu. Un tāpēc,
ka sātans vislabāk valda pār tiem, kas viņa iespaida neapzinās, Dieva vārdi var uzrādīt
tikdaudz ļaunās darbības piemērus, atklādami mums viņa slepenos spēkus un tādā kārtā
mums atgādinādami stāvēt allaž uz vakti pret viņa uzbrukumiem. {LC 268.3}
Sātans un viņa pulki ar saviem ļauniem spēkiem varētu ar tiesību mūs nemierīgus darīt,
kad mums nebūtu patvērums un pestīšana no mūsu daudz spēcīgākā Glābēja. Mēs savas
mājas rūpīgi nodrošinām ar bultām un atslēgām, lai aizsargātu no ļauniem cilvēkiem savas
mantas un dzīvību. Tomēr reti mēs piedomājam pie ļauniem eņģeļiem, kuri pastāvīgi lūko
mums pietikt un pret kuru uzbrukumiem ar mūsu aizstāvēšanos vien nepietiek. Kad viņiem
tiek pieļauts, viņi var sajaukt mūsu domas, var mūsu miesu padarīt neveselu un to mocīt,
var izpostīt mūsu mantu un iznīcināt dzīvību. Briesmīgs ir to stāvoklis, kuri neizpilda
dievišķos prasījumus un padodas sātana kārdinājumiem, tā kā Dievs viņus beidzot atstāj
ļauniem gariem. Bet tie, kas Kristum pakaļstaigā, ir pastāvīgi viņa sargāšanā. Spēcīgi
eņģeļi no debesīm tiek sūtīti viņus apsargāt. Ļaunais nevar cauri izlauzties vaktij, kuru
Dievs ir nostādījis ap savu tautu. {LC 269.1}
316