Globālā Vienprātība

Globālā Vienprātība
Nodaļa 36 - Nākamā Cīņa
Jau Debesīs lielās cīņas pašā iesākumā sātans sev bija spraudis mērķi: pazemot Dieva
bauslību. Tādēļ viņš sacēlās pret Radītāju un, izraidīts no Debesīm, šo pašu cīņu tagad
turpina virs zemes. Pievilt cilvēkus un pavedināt viņus pārkāpt Dieva likumus ir
nemainīgais nodoms, kuru tas vēl arvien dedzīgi cenšas īstenot. Vai to izdodas panākt,
atceļot visu bauslību vai atmetot tikai kādu tās priekšrakstu, rezultāts galu galā ir tas pats.
Tas, kurš pārkāpj "vienu bausli", līdz ar to noniecina visu bauslību, viņa iespaids un
piemērs ir netaisnības pusē: viņš ir"noziedzies pie visiem". (Jēk. 2:10)
Cenšoties izraisīt nepatiku pret dievišķajiem priekšrakstiem, sātans ir sagrozījis Bībeles
mācības, un tādā veidā maldi kļuvuši par daļu no ticības daudziem tūkstošiem, kas saka,
ka viņi uzticas Rakstiem. Pēdējā lielā cīņa starp patiesību un maldiem būs tikai kā
noslēdzoša sadursme ilgajā strīdā par Dieva bauslību. Šajā kaujā mēs tagad iesaistāmies –
kaujā starp cilvēku likumiem un Jehovas priekšrakstiem, starp Bībeles reliģiju un
izdomājumu un tradīciju reliģiju.
Jau dedzīgi sarosījušies spēki, kas apvienosies pēdējā cīņā pret patiesību un taisnību.
Dieva svēto Vārdu, kas pirkts par tik dārgu ciešanu un asiņu maksu, vērtē pavisam maz.
Bībele ir visiem pieejama, bet tikai nedaudzi to tiešām pieņem par savas dzīves vadītāju.
(583) Ne tikai pasaulē, bet arī draudzē neticība izplatās satraucošos apmēros. Daudzi ir
nonākuši tik tālu, ka atsakās no kristīgās ticības pamatmācībām; inspirēto rakstnieku
atklātās lielās patiesības par radīšanu, cilvēka krišanu, salīdzināšanu un Dieva bauslības
mūžīgumu liela daļa no kristīgās pasaules vai nu daļēji vai pilnīgi atmet. Tūkstoši, kas
lepojas ar savu gudrību un neatkarību, nešaubīgu uzticību Bībelei uzskata par vājuma
pierādījumu, viņi domā, ka Rakstu nopelšana un vissvarīgāko patiesību savdabīga
izskaidrošana vai pārnešana garīgā plāksnē liecina par lielu apdāvinātību un plašām
zināšanām. Daudzi sludinātāji māca ļaudīm un daudzi profesori un skolotāji norāda saviem
skolniekiem, ka Dieva bauslība ir pārgrozīta vai pavisam atcelta, un tos, kas šīs bauslības
prasības ņem vērā kā vēl spēkā esošas, lai tām burtiski paklausītu, uzskata par tādiem, kas
pelnījuši vienīgi izsmieklu un nicināšanu.
Atmetot patiesību, cilvēki atmet tās Autoru. Mīdīdami kājām Dieva likumus, viņi
noliedz Likumdevēja autoritāti. No viltus mācībām un teorijām elku var izveidot tikpat
viegli kā no akmens un koka. Parādot nelabvēlīgā gaismā Dieva īpašības, sātans cilvēkiem
rada nepareizu priekšstatu par Viņa raksturu. Uz troņa Jehovas vietā daudzi nosēdinājuši
filozofijas elku, un tikai nedaudzi pielūdz dzīvo Dievu, kā Viņš atklāts savā Vārdā, Kristū
un radīšanas darbos. Tūkstoši dievina dabu, tajā pašā laikā neatzīstot dabas Radītāju. Lai
gan atšķirīgā veidā, tomēr elku pielūgšana kristīgajā pasaulē šodien pastāv tikpat patiesi kā
Elijas dienās senajā Izraēlā. Daudzu šķietami gudru cilvēku – filozofu, dzejnieku,
valstsvīru un žurnālistu dievs, izsmalcinātu, elegantu aprindu, daudzu koledžu un
351