Globālā Vienprātība

Globālā Vienprātība
Vissvētākajā vietā stāvēja šķirsts. Tas bija izgatavots no vērtīga koka un apvilkts ar
zeltu, un tur glabājās divas akmens plāksnes ar Dieva uzrakstītajiem desmit bauslības
priekšrakstiem. Virs svētā šķirsta, to pārsedzot, atradās salīdzināšanas vāks vai žēlastības
krēsls, ļoti krāšņs un meistarīgi veidots darinājums, tam pāri pacēlās divi ķerubi, katrs savā
galā, pagatavoti no tīra zelta. Šajā nodalījumā starp ķerubiem godības mākonī atklājās paša
Dieva klātbūtne.
Pēc ebreju apmešanās Kānaānā telti aizstāja Salamana templis, kurā, lai gan tas jau bija
pastāvīga celtne un arī lielāks pēc izmēra, tika saglabātas tās pašas proporcijas un veidots
līdzīgs iekārtojums. Šādā veidā svētnīca – izņemot Daniēla laiku, kad tā gulēja drupās –
pastāvēja līdz 70. gadam pēc Kristus, kad to izpostīja romieši.
Tā ir vienīgā Bībelē minētā svētnīca, kas jebkad funkcionējusi virs Zemes. Pāvils to
nosauca par pirmās derības svētnīcu. Bet vai tad jaunajai derībai nav nekādas svētās vietas?
No jauna pievēršoties ebrejiem adresētajai vēstulei, patiesības meklētāji atrada, ka jau
citētajos Pāvila vārdos ir netiešs norādījums uz otras, jaunās derības svētnīcas esamību:
(413) "Bija jau gan arī pirmajai derībai dievkalpojumu noteikumi un laicīgā svētnīca." Te
vārda "arī" lietošana liek saprast, ka Pāvils jau iepriekš ir pieminējis šo svētnīcu. Tādēļ,
atgriežoties pie iepriekšējās nodaļas, tās iesākumā viņi lasīja: "Bet galvenais pārrunājamā
lietā ir tas, ka mums ir tāds Augsts Priesteris, kas nosēdies pa labo roku godības tronim
Debesīs, Svētnīcas un īstās telts kalpotājs, ko uzcēlis Kungs, ne cilvēks." (Ebr. 8:1,2)
Šeit ir runāts par jaunās derības svētnīcu. Pirmās derības svētā vieta bija cilvēku
iekārtota, Mozus uzcelta, bet šo ir uzcēlis Kungs un ne cilvēks. Pirmajā svētnīcā kalpošanas
pienākumus izpildīja mirstīgi priesteri, šajā kalpo Kristus, mūsu lielais Augstais Priesteris
pie Dieva labās rokas. Viena svētnīca atradās virs Zemes, otra ir Debesīs.
Tālāk redzams, ka Mozus celtā telts tika veidota pēc noteikta parauga. Kungs viņam
pavēlēja: "Visu pēc tā parauga, ko Es tev gribu rādīt, ir telti, ir visus tās rīkus, tā jums būs
celt." (2. Moz. 25:9) Un vēlreiz viņš saņēma pamācību: "Un ievēro, ka tos taisi pēc parauga,
kāds tev tika kalnā rādīts." (2. Moz. 25:40) Un Pāvils paskaidro, ka pirmā telts "ir tagadējā
laikmeta līdzība, saskaņā ar ko tiek upurētas dāvanas un upuri", un ka abas svētnīcas daļas
pieder "Debesu lietu attēliem", ka priesteri, kas saskaņā ar bauslību upurēja dāvanas,
kalpoja "Debesu svētnīcas atveidam un ēnai" un ka "Kristus nav iegājis rokām taisītā
svētnīcā, patiesās attēlā, bet pašās Debesīs, lai tagad par mums parādītos Dieva vaiga
priekšā". (Ebr. 9:9,23; 8:5; 9:24)
(414) Svētnīca Debesīs, kurā Kristus kalpo mūsu labā, ir lielais oriģināls, bet Mozus
celtā telts bija tikai kopija. Dievs deva savu Garu Zemes svētās vietas cēlājiem. Tās
celtniecībā parādītā mākslinieciskā prasme atklāja dievišķo gudrību. Sienas izskatījās kā
monolīts zelta veidojums, kas visos virzienos atstaroja zelta luktura septiņu eļļas lukturīšu
254