Globālā Vienprātība

Globālā Vienprātība
nelād, un kā lai es nosodu, ke Kungs nesoda?» «Lai mana dvēsele mirst šo taisno nāvē, un
lai mans pastara gals ir tāds kā viņiem.» Kad atkal tika upurēts, bezdievīgais pravietis
sacīja: «Redzi, man ir pavēlēts svētīt; viņš ir svētījis un es nedarīšu citādi. Noziegumu viņš
neredz iekš Jēkaba un ļaunumu neatrod iekš Israēla; Kungs, viņa Dievs, ir ar viņu, un
ķēniņa prieki pie viņa.» «Jo zīlēšana neder pret Jēkabu nu buršana neder pret Israēlu. Savā
laikā Jēkabam top sacīts un Israēlam, ko Dievs dara.»3 Tika tomēr vēl uzcelts trešais altāris
un Bileāms atkal mēģināja panākt lāstu. Bet Dieva Gars tomēr pasludināja ar pravieša
nelabprātīgām lūpām, ka viņa izredzētie dzīvos, un sodīja ienaidnieku ģeķību un
ļaunprātību: «Kas tevi svētī, tas lai ir svētīts, un kas tevi nolād, tas lai ir nolādēts.»4 {LC
281.4}
Tanī laikā Israēla tauta bija Dievam uzticīga un kamēr tā bija paklausīga viņa bauslībai,
nekāda zemes vai elles vara to nespēja uzvarēt. Bet sātanam beidzot tomēr izdevās savilkt
lāstu pār Dieva tautu, lāstu, kuru Bileāms nebija uzdrošinājies izrunāt — pavedināt tautu
uz grēku. Pārkāpusi baušļus viņa atšķīrās no Dieva un tika atstāta pate savā zināšanā, ka
lai sajustu samaitātāja varu. {LC 282.1}
Sātans zin it labi, ka pati vājākā dvēsele, kas iekš Kristus paliek, var droši cīnīties ar
tumsības spēkiem, varētu pat viņam pašam pretimstāties un uzvarēt kad viņš atklāti nāktu.
Tāpēc viņš mēģina krusta cīnītājus izdabūt iz viņu drošiem cietokšņiem, pats ar saviem
karotājiem turēdamies paslēptuvē un gatavs visus samaitāt, kas uzdrošinātos rādīties viņu
robežās. Tikai pazemīgi paļaujoties uz Dievu un paklausot visus viņa baušļus, mēs varam
būt droši. Neviens bez lūgšanas nevar būt drošs kaut vienu dienu vai stundu. Īpaši mums
jālūdz Kungu pēc gudrības, ka varam viņa vārdu saprast. Tad sapratīsim kārdinātāja
nodomus un redzēsim līdzekļus, kā sekmīgi varam atsist viņu uzbrukumus. Sātans ir labs
bībeles pazinējs, viņš pieved vietas un dod tām savu iztulkojumu, lai tik panāktu mūsu
krišanu. Bībeli mums būtu jāstudē ar pazemīgu sirdi un nekad nebūtu jāizlaiž iz acīm mūsu
atkarību no Dieva. Mums allaž būtu jābūt gataviem pret sātana uzbrukumiem un bez
mitēšanās būtu jālūdz ticīgām sirdīm: «Neieved mūs kārdināšanā.»1 {LC 282.2}
324