Globālā Vienprātība

Globālā Vienprātība
pavēlnieka mājienu, lai izrautu viņus no briesmām. Viņiem tomēr ir jāgaida vēl drusku
ilgāk. Dieva ļaudīm ir jādzer no biķera un jātop kristītiem ar kristību. Taisni vilcināšanās,
cik moku pilna viņa arī nav, ir labākā atbilde uz viņu lūgšanām. Cenzdamies uzticības pilni
gaidīt uz Kunga palīdzību, tiem ir izdevība stiprināt ticību, cerību un pacietību, ko tie savos
agrākos ticības piedzīvojumos bija par maz piekopuši. Bet izredzēto dēļ bēdu laiks tiks
paīsināts. «Vai tad Dievs neizdos tiesu saviem izredzētiem, kas dienām naktīm uz viņu
brēc? Es jums saku: viņš tiem izdos tiesu īsā laikā.»2 Gals nāks ātrāk, nekā cilvēki to
sagaida. Kvieši tiek priekš Dieva klētīm kopā vākti un kūlīšos sieti; bet nezāles tiks kopā
sietas priekš iemešanas iznīcības ugunī. {LC 334.2}
Debesu sargi turpina joprojām būt uzticīgi savam sarga uzdevumam. Lai gan kāda
vispārīga pavēle ir noteikusi laiku, kad Dieva baušļu turētājus var nomaitāt, tomēr viņu
ienaidnieki dažos gadījumos steigsies šai pavēlei priekšā un mēģinās pirms noteiktā laika
tos nokaut. Bet neviens nevar paiet garam vareniem sargiem, kas ir nolikti pie katras
uzticīgas dvēseles. Citus noķers bēgot no pilsētām un sādžām; bet pret viņiem paceltie
šķēpi lūzt un krīt kā salmu stiebri. Citus aizstāv eņģeļi kareivju izskatā. {LC 334.3}
Dievs ar saviem svētiem eņģeļiem visos laikos ir pabalstījis un atsvabinājis savus
ļaudis. Debesu būtnes ir ņēmušas dzīvu dalību cilvēku vajadzībās. Tie parādījušies
apģērbā, kas laistījās kā zibens; tie nākuši kā ceļinieki cilvēku izskatā. Eņģeļi ir parādījušies
Dieva vīriem kā draugi. Tie pusdienas laikā atdusējās zem ozoliem, it kā tie būtu noguruši.
Tie pieņēmuši cilvēku viesmīlību. Nomaldījušamies ceļniekiem tie naktī kalpojuši, kā
vadoņi. Tie ar savām rokām aizdedzinājuši uguni uz altāra. Tie atvēruši cietuma durvis un
atsvabinājuši Dieva kalpus. Apbruņoti ar debess bruņām, tie nāca novelt akmeni no
Pestītāja kapa. {LC 335.1}
Daudzreiz eņģeļi cilvēku izskatā ierodas, kur taisnie sapulcējušies, viņi apmeklē arī
bezdievīgo saiešanos, tāpat kā viņi uz Sodomu nāca saņemt ziņojumu par viņu darbiem un
noskaidrot, vai Dieva lēnprātības un pacietības mērs nav jau pilns. Dievam patīk žēlsirdība;
un dažu nedaudzu dēļ, kas viņam patiesi kalpo, viņš novērš nelaimi un pagarina lielā
cilvēku vairuma mieru. Cik maz gan ir grēcinieku, kas Dieva priekšā atzīst to, ka viņiem
par savu dzīvību ir jāpateicas vienīgi mazai dievbijīgo ļaužu saujiņai, kurus tie, paši
priecādamies, izsmej un apspiež. {LC 335.2}
Kautgan šīs pasaules valdnieki to nezin, tad tomēr eņģeļi bija tie, kas tik bieži viņu
sapulces vadīja. Cilvēku acis uz viņiem skatījās; cilvēku ausis dzirdēja viņu uzsaukumus;
cilvēku lūpas viņu priekšlikumiem pretojās un viņu padomus izsmēja; cilvēku rokas tos
zaimodamas aizskāra un vajāja. Sapulču un tiesas zālēs debess sūtņi ir pierādījuši smalku
cilvēces vēstures pazīšanu. Viņi apspiestiem un spaidītiem viņu lietās ir pierādījušies par
labākiem aizstāvjiem, nekā tie visuspējīgākie un apķērīgākie apsargātāji. Viņi izjauca
ļaunos nodomus un aizturēja pašu lēmumu, kas Dieva darbu ļoti būtu kavējis un viņa
382