Globālā Vienprātība

Globālā Vienprātība
atklāja kā spējīgu un nosvērtu vīru. Kamēr Romas piekritēji, kā pieraduši, atsaucās uz
baznīcas ieradumu autoritāti, reformators nelokāmi palika uzticīgs Svētajiem Rakstiem.
"Ieradumiem," viņš sacīja, "mūsu Šveicē nav nekāda spēka, izņemot vienīgi tos, kas atbilst
konstitūcijai, bet ticības jautājumos mūsu konstitūcija ir Bībele." (9)
Abu disputētāju acīmredzamais pretstats nepalika bez iespaida. Mierīgās un skaidrās,
tik lēnprātīgi un vienkārši izteiktās reformatora domas valdzināja cilvēkus, tie riebumā
novērsās no Eka lielīgajiem un skaļajiem apgalvojumiem.
Diskusija turpinājās astoņpadsmit dienas. Noslēgumā katoļi lielā pašpaļāvībā pieprasīja
atzīt viņu uzvaru. Delegātu vairākums nostājās Romas pusē, un tiesneši reformatorus
pasludināja par uzvarētiem, paziņojot, ka tie kopā ar savu vadoni Cvingliju tiek izslēgti no
baznīcas. Bet sanāksmes augļi atklāja, kura puse patiesībā ieguva sev priekšrocības.
Debates Bādenē jūtami veicināja protestantu lietu, un neilgi pēc tam divas ievērojamas
pilsētas – Berne un Bāzele – sevi pasludināja par reformācijas piekritējām.
105