Globālā Vienprātība

Globālā Vienprātība
tās ir mēris, no kā valstij jābaidās vairāk par visu citu." Tas pats pāvests 1864. gada 8.
decembra apkārtrakstā nolādēja "tos, kuri aizstāv sirdsapziņas un reliģisko dievkalpojumu
brīvību", (565) kā arī "visus tos, kas apgalvo, ka baznīca nedrīkst lietot varu".
Romas miermīlīgais tonis Savienotajās Valstīs nenozīmē sirds pārmaiņu. Tā ir iecietīga
tur, kur pagaidām jūtas bezspēcīga. Bīskaps O'Konors saka: "Reliģiskā brīvība tiek tikai
paciesta, līdz, neapdraudot katoļu pasauli, būs iespējams īstenot pretējo (..)." St. Luisas
arhibīskaps reiz izteicās: "Ķecerība un neticība ir noziegumi, un kristīgajās zemēs, kur visi
iedzīvotāji ir katoļi un kur katoļu reliģijai ir sava teikšana zemes likumdošanā, tās soda
tāpat kā citus noziegumus (..). Ikviens kardināls, arhibīskaps vai bīskaps katoļu baznīcā
nodod pāvestam uzticības zvērestu, kurā teikti sekojoši vārdi: "Ķecerus, šķeltniekus vai
dumpiniekus pret mūsu iepriekš minēto kungu (pāvestu) vai viņa pēctečiem es gribu vajāt
un apkarot līdz pēdējai iespējai."" (2)
Tas tiesa, ka Romas katoļu sabiedrībā atrodami arī īsti kristieši. Tūkstoši šajā baznīcā
kalpo Dievam atbilstoši labākajai, tiem pieejamai gaismai. Tiem nav Bībeles, un tāpēc viņi
nespēj atzīt patiesību. Tie nekad nav redzējuši, kāds pretstats pastāv starp dzīvu un
iespaidīgu sirds kalpošanu Dievam un vienkāršu formu un ceremoniju ciklu. Ar maigu
līdzjūtību Dievs uzlūko šīs dvēseles, kas audzinātas maldinošā un pretrunīgā ticībā. Viņš
liks gaismas stariem iespiesties biezajā tumsā. Viņš tiem atklās patiesību par Jēzu, un vēl
daudzi nostāsies Kunga ļaužu pusē.
Katoliciskā sistēma tagad ar Kristus Evaņģēliju nav saskaņojusies vairāk, kā tas bija
agrāk. Protestantiskās baznīcas atrodas lielā tumsā, jo citādi tās te saskatītu laika zīmes.
Romas baznīcas plāni un darba ieceres sniedzas ļoti tālu. Tā izmanto katru projektu, lai
paplašinātu savu iespaidu un palielinātu varu, gatavojoties niknai un izšķirošai cīņai par
hegemonijas atgūšanu pasaulē, par vajāšanu atjaunošanu un visu protestantisma
sasniegumu likvidēšanu. (566) It visur katolicisms arvien vairāk nostiprinās. Nevar
neievērot pieaugošo baznīcu un kapelu skaitu protestantiskajās zemēs. Jāņem vērā tās
koledžu un semināru popularitāte Amerikā, ko tik plaši atbalsta protestanti. Pavērojiet
dažādu rituālu skaita pieaugumu Anglijā un ļaužu biežo pāriešanu katoļu rindās. Šīm lietām
vajadzētu pamodināt bažas visos, kas augstu vērtē Evaņģēlija skaidros pamatlikumus.
Protestanti ir ielaidušies savienībā ar pāvestību un pat to atbalstījuši, viņi ir ielaidušies
kompromisā un piekāpušies tādā mērā, ka tas pārsteidz pat katoļus, jo viņi to nespēj saprast.
Cilvēki aizver acis pret šīs baznīcas īsto raksturu un briesmām, kas sagaidāmas no katoļu
virsvaldības. Ļaudis ir jāaicina un jāmodina pretoties šī visbīstamākā pilsoniskās un
reliģiskās brīvības ienaidnieka tālākai attīstībai.
Daudziem protestantiem šķiet, ka katoļu reliģija ir nepievilcīga un ka tās dievkalpojumi
sastāv no garlaicīgu, mistisku ceremoniju savārstījuma. Viņi kļūdās. Kaut arī katoliskā
reliģija ir dibināta uz maldiem, tomēr tā nav rupja un neveikla. Romas baznīcas
340