Globālā Vienprātība

Globālā Vienprātība
visneatbildīgakā kārtā svētos rakstus. Viņa ne tikai pazemo cilvēku sajēgu par pestīšanas
darbu, bet apgāž arī ticību uz bībeli kā dievišķu atklājumu. Tas padara teoriju vēl bīstamāku
un ar vēl jo lielākām grūtībām nākas tai stāties pretim. Ja cilvēki noliedz Svēta Gara doto
rakstu liecību par Kristus dievību, tad par velti būs mēģināt viņus šinī lietā pārliecināt, jo
vispilnīgākais pierādījums nenieka neiespēs. «Bet miesīgs cilvēks nesaņem, kas ir no Dieva
Gara, jo tas viņam ir ģeķība un viņš to nevar saprast, tādēļ ka tas garīgi apspriežams.»1
Nevienam, kas šim maldam tic, nevar būt īsts jēdziens par Kristus dabu un misiju, nedz no
Dieva lielā cilvēku pestīšanas plāna. {LC 277.2}
Vēl ir pieņemts viens cits nelaimi nesošs malds, un tas ir ātri izplatījusies ticība, ka
sātans kā personīga būtne nemaz neeksistē;ka nosaukums svētos rakstos tiekot lietots tikai
priekš cilvēku ļauno domu un kārību apzīmēšanas. {LC 277.3}
Tāli un plaši pazīstamā kanceles mācība, ka Kristus otrā atnākšana pastāvot iekš tam,
ka Kungs nākot pie ikviena mirēja, ir izdomājums, kas novērš cilvēku domas no Kristus
personīgas atnākšanas debess padebešos. Gadiem jau sātans tā ir sacījis: «Redzi, viņš ir
kambaros»;1 un daudzas dvēseles ir gājušas pazušanā, tāpēc ka ir pieņēmušas šos
māņus. {LC 278.1}
Vēl pasaules gudrība māca ka lūgšanām neesot nozīmes. Zinātņu vīri apgalvo, ka uz
lūgšanām nevarot būt patiesas atbildes, ka tas būtu dabas likumu apgāšana, ka tas būtu
brīnums un ka brīnumu nepavisam neesot. Viņi saka, pasauli pārvaldot noteikti likumi, un
Dievs nedarot nekā, kas ir pret šiem likumiem. Tādā kārtā viņi attēlo Dievu atkarīgu no
viņa paša likumiem, itkā dievišķo likumu darbība izslēgtu dievišķo brīvību. Tādas mācības
runā pretim svēto rakstu liecībai. Vai nenotika brīnumi caur Kristu un viņa apustuļiem?
Tas pats žēlastības pilnais Pestītājs vēl šodien dzīvo un viņš ar tādu pat gatavību klausās
uz ticīgo lūgšanām, kā tad, kad vēl redzams staigāja zemes virsū. Dabiskais darbojas reizā
ar pārdabisko. Viena daļa no dievišķā plāna ir tas, ka viņš mums dod atbildi uz mūsu
ticīgām lūgšanām, ko viņš citādi mums nedotu, ja mēs tā nelūgtos. {LC 278.2}
Neskaitāmas ir maldīgās mācības un pārspīlētas iedomas, kas baznīcā un visā kristīgā
pasaulē ņem virsroku. Nav iespējams novērtēt visas ļaunās sekas, kas ceļas kaut tik no
viena Dieva likumu robežakmeņa pārbīdīšanas. Tikai nedaudzi no tiem, kas uzdrošinās to
darīt, paliek stāvot pie vienas vien atmestas patiesības. Vairākums turpina atmest vienu
patiesību pēc otras, kamēr viņi beidzot kļūst pavisam neticīgi. {LC 278.3}
Parastās teoloģijas maldi ir iedzinuši ne vienu vien dvēseli skepticismā, kuras citādi
būtu kļuvušas bībeles ticīgas. Viņām nav iespējams pieņemt mācības, kuras runā pretim
viņu jēdzieniem par taisnību, žēlastību un labumu; un tā ka viņas tiek nostādītas kā bībeles
mācības, tad šis dvēseles liedzās pieņemt viņas kā Dieva vārdus. {LC 278.4}
321