Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Globālā</strong> <strong>Vienprātība</strong><br />
Dievs bija gādājis par svētnīcu savai tautai, svētnīcu briesmīgu savā diženumā, līdzīgu<br />
varenumā varenām patiesībām, kuras bija uzticētas viņas sargāšanai.Uzticīgiem<br />
trimdiniekiem kalni bija Jehovas negrozāmās taisnības attēls.Viņi rādīja bērniem<br />
augstumus, kuri nemainīgā diženumā pacēlās viņu priekšā un stāstīja viņiem par to, pie<br />
kura nav nekāda pārvēršanās vai pārmīšanās, kura vārds ir tikpat pastāvīgs kā mūžīgie<br />
kalni. Dievs nekustīgi ir nolicis kalnus, ir apjozis viņus ar spēku; izņemot bezgalīgo spēku,<br />
neviena roka tos nevar izkustināt. Tikpat negrozāms ir arī viņa likums, viņa valdīšanās<br />
pamats tur debesīs un še virs zemes. Cilvēka roka varēja sasniegt savus līdzcilvēkus un<br />
viņus nokaut; bet šī roka varēja tikpat maz atraut kalnus no viņu pamatiem un viņus jūrā<br />
mest, kā Jehovas likumu priekšrakstus grozīt un kaut vienu no viņa apsolīšanām iznīcināt,<br />
kuras dotas tiem, kas dara viņa prātu. Dieva kalpu uzticībai viņu likumu turēšanā bija<br />
jāpaliek tikpat negrozāmai, kādi ir kalni. {LC 71.3}<br />
Kalni, ierobežodami pazemīgās ielejas, bija Dieva radošā spēka pastāvīgi liecinieki un<br />
viņa sargājošo rūpju atgādinātāji. Šie kalnu ļaudis, šie ceļinieki, iemīlēja klusošos Jehovas<br />
klātbūtnes attēlus. Viņi atturējās kurnēt par savu smago likteni. Kalnu vientulībā viņi nekad<br />
nebija vieni. Viņi pateicās Dievam, ka tas bija gādājis par patvērumu, kur glābties no<br />
cilvēku dusmām un nežēlības. Viņi priecājās, ka varēja to brīvībā pielūgt. Bieži, kad tie no<br />
saviem ienaidniekiem tika vajāti, kalnu cietokšņi izrādījās kā labi aizstāvētāji. No dažas<br />
augstas klints viņi dziedājuši Dievam slavu,bet Romas kara pulki nav varējuši apklusināt<br />
viņu slavas un pateicības dziesmas. {LC 72.1}<br />
Šķīsta, vienkārša, vientiesīga, sirsnīga, patiesa bija šo Kristus mācekļu dievbijība.<br />
Patiesības pamatus tie vērtēja augstāk par mājām un muižām, par draugiem un radiem, ja<br />
pat par pašu dzīvību. Viņi nopietni centās likt šos pamatus jaunatnes sirdīs. No pašas agras<br />
bērnības viņu bērni tika vadīti un mācīti svētos rakstos, lai tie svēti turētu to, ko Dievs<br />
pavēlējis un ko viņš grib. Bībeles noraksti bija retums, tāpēc dārgos vārdus iemācījās no<br />
galvas. Daudzi prata noskaitīt lielu daļu no Vecās un Jaunās Derības. Domas par Dievu<br />
nostādīja blakus varenām dabas ainām un ikdienas dzīves sīkām parādībām. Maziem<br />
bērniem iemācīja ar pateicību skatīties uz Dievu, kā visas žēlastības un spēku devēju. {LC<br />
72.2}<br />
Kautgan maigi un mīļi būdami, vecāki tomēr mīlēja savus bērnus pārk. saprātīgi, lai<br />
atļautu tiem pieradināties pie pašapmierināšanās. Viņus gaidīja dzīve, pilna pārbaudījumu<br />
un grūtumu, varbūt pat mocekļa nāve.Viņus pieradināja jau no bērnības panest visādu<br />
asumu, paklausīt pavēlēm, un tomēr pašiem priekš sevis domāt un pašiem rīkoties. Jau agri<br />
viņiem mācīja prast būt atbildīgiem, būt uzmanīgiem savās runās un saprast klusēšanas<br />
gudrību. Katrs neapdomāts vārds, izteikts ienaidnieka klātbūtnē, varēja apdraudēt ne tikai<br />
runātāja paša, bet arī simtu savu brāļu dzīvības; jo it kā vilki dzenas pakaļ laupījumam,<br />
tāpat patiesības ienaidnieki vajāja katru, kas uzdrošinājās prasīt ticības brīvību. Valdieši<br />
patiesības labā bija pazaudējuši savu personīgo labklājību un ar izturību un pacietību<br />
31
Change language