Globālā Vienprātība

Globālā Vienprātība
gatavi," sacīja patiesības liecinieki, "priecīgi iet pretī nāvei, savu skatu vēršot uz nākamo
dzīvi." (7)
Vajāšanu laikā Miauksas apgabalā reformētās ticības skolotājiem atņēma tiesības
sludināt, un viņi aizceļoja uz citiem laukiem. Lefjērs pēc kāda laika devās uz Vāciju. Fārels
atgriezās dzimtajā pilsētiņā Francijas austrumos, lai izplatītu gaismu savā bērnības zemē.
Līdz turienei jau bija atnākušas ziņas par notikumiem Miauksā, un viņa bezbailīgā centībā
mācītā patiesība atrada klausītājus. Tomēr drīz vien pamodās varas iestādes, lai viņu
apklusinātu, kā rezultātā tas tika izraidīts no pilsētas. Ja arī tagad vairs nebija iespējams
strādāt atklāti, viņš, pārstaigādams līdzenumus un ciemus, mācīja ļaudis viņu mājās un
vientuļās kalnu pļavās, sev patvērumu atrodot mežos un klinšu alās, kur kādreiz bija mīlējis
uzturēties zēna gados. Dievs viņu sagatavoja lielākiem pārbaudījumiem. "Neizpalika
meklēšana, vajāšanas un sātana intrigas, par ko tiku brīdināts," viņš pats vēlāk sacīja, "tas
viss bija daudz lielākā mērā, kā es to paša spēkiem būtu varējis panest, bet Dievs ir mans
Tēvs, Viņš man vienmēr sniedza un arī turpmāk sniegs vajadzīgo palīdzību." (8)
Tāpat kā apustuļu dienās "vajāšanas vairāk gan bija kalpojušas Evaņģēlija tālākai
izplatīšanai". Izdzīti no Parīzes un Miauksas apgabala, reformatori "staigāja apkārt, Vārdu
pasludinādami". (Ap.d. 8:4.) Līdz ar to gaisma atrada ceļu uz daudzām tālām Francijas
provincēm.
Dievs vēl vienmēr sagatavoja strādniekus savas lietas vajadzībām. Kādā no Parīzes
skolām mācījās dziļi domājošs, kluss jauneklis, kas jau bija parādījis varenu un izprotošu
prātu, ne mazāk izceldamies ar nevainojamu dzīvi, kā ar intelektuālu aizrautību un
nodošanos reliģijai. Viņa ģenialitāte un uzcītība to drīz vien padarīja par koledžas lepnumu,
un daudzi jau ar pārliecību runāja, ka Kalvins kļūs par vienu no visspējīgākajiem un
godājamākiem baznīcas aizstāvjiem. Bet dievišķās gaismas stars iespiedās pat sholastikas
un māņticības mūros, kas toreiz apņēma jaunekli. (220) Dzirdot vēstis par jaunajām
mācībām, viņa sirds nodrebēja, un tas nemaz nešaubījās, ka ķeceri tiešām pelnījuši liesmas,
kurām viņus nodeva. Tomēr pavisam nejauši Kalvins nonāca vaigu vaigā ar ķecerību, kur
tika spiests pārbaudīt Romas teoloģijas spēku cīņā pret protestantu mācībām.
Parīzē dzīvoja Kalvina brālēns, kurš jau bija pievienojies reformatoriem. Abi radinieki
bieži satikās un kopīgi pārrunāja jautājumus, kas satrauca kristīgo pasauli. "Virs zemes ir
tikai divas reliģijas," sacīja protestants Olivetans. "Viena ir tā, ko radījuši cilvēki un kura
māca, ka cilvēks pats sevi var izglābt ar ceremonijām un labiem darbiem; otra ir Bībelē
atklātā reliģija, un tā māca meklēt pestīšanu vienīgi brīvi piedāvātajā Dieva žēlastībā."
"Es negribu nevienu no jūsu jaunajām mācībām," izsaucās Kalvins, "vai tu domā, ka es
visu iepriekšējo dzīves laiku esmu atradies maldos?" (9)
128