Globālā Vienprātība

Globālā Vienprātība
Atpestītie tur atzīs, tāpat kā viņi ir tikuši atzīti. Mīlestības un līdzjūtības jūtas, kuras
Dievs viņu dvēselēs dēstījis, tur atradis cēlāko un jaukāko darbību. Gaišā satiksme ar
svētam būtnēm jauki saskanošās sabiedriskā dzīve ar augstajiem eņģeļiem un Dieva ļaudīm
no visiem laikmetiem, kas savas drēbes mazgājuši un balinājuši Jēra asinīs, svētās saites,
kas sasējušas visu ģimeni, debesīs un virs zemes»,3 — viss tas būs atpestīto svētlaimīgais
prieks. {LC 375.1}
Nemirstīgi gari ar nepiekūstošu gaviļu sajūsmu tur apbrīnos radošā spēka brīnumus un
pestījošās mīlestības noslēpumus. Tur nav neviena nežēlīga, viltīga ienaidnieka, kas varētu
pamudināt aizmirst Dievu. Katra dāvana tiek attīstīta, katra spēja pavairota. Zināšanu
piesavināšana neapgrūtinās atmiņu un nenogurdinās spēkus. Lielākie pasākumi tur tiks
izvesti galā, cēlākie mērķi sasniegti, augstākās iegribas piepildītas, un tomēr vēl vienmēr
būs jauni augstumi, pēc kuriem jācenšas, jauni brīnumi, par kuriem brīnīties, jaunas
patiesības, kuras jāsaprot, jaunas lietas un jauni jēdzieni, kas ierosina prāta un miesas un
dvēseles spēkus. {LC 375.2}
Visa pasaules visuma bagātības krājumi un godība, Dieva atpestītiem būs pieejami
pētīšanai. No mirstības saitēm atraisīti, viņi pacelsies un laidīsies nepiekūstošā lidojumā uz
tālām pasaulēm— pasaulēm, kuras nodrebēja sāpēs par cilvēku postu un sāpēm un kurās
atbalsojās gaviļu dziesmas, saņemdamas priecīgo vēsti par vienas kritušas dvēseles
atgriešanos. Ar neizsakāmi laimīgu interesi zemes bērni kavējas pie to būtņu priekiem un
gudrības, kuras nekad nav kritušas. Tās sniedz zemes bērniem pilnu atzīšanas kausu no
saviem zināšanas un atzīšanas krājumiem, kurus tās guvušas laika mūžībā aplūkojot un
pētot Dieva radību. Nenovājinātā redzes spējā tie skata radības godību — saules, zvaigznes
un viņu sistēmas, kā visas tās smalki noteiktā kārtībā aplido dievišķīgo troni. Uz katra
radījuma, no vismazākā līdz vislielākam, rakstīts Radītāja vārds un iekš visa ir redzama
viņa majestātīgā spēka bagātība. {LC 375.3}
Un mūžības nākošie un ejošie gadi sniegs viņiem bagātus un arvien godības pilnākus
Dieva un Kristus atzīšanas parādījumus. Tādā pat mērā cik atzīšana ir pieaugoša
pieņemsies arī mīlestība, gudrība un svētlaimība. Jo vairāk cilvēki mācīsies Dievu pazīt, jo
lielāka būs viņa rakstura apbrīnošana. Un kad Jēzus viņu priekšā atklās atpestīšanas
noslēpuma bagātības un rādīs apbrīnojamos varoņdarbus lielajā cīņā ar sātanu, vienmēr
vairāk uzliesmos atpestīto sirdīs mīlestība uz savu Glābēju, un aizgrābjoši svētlaimīgā
priekā tie tvers sava zelta kokles; un neskaitāmu tūkstošu balsis savienosies, lai lieliskā
korī skandinātu slavas dziesmu. {LC 376.1}
«Un es dzirdēju balsi... kā daudz ūdeņu balsi un kā liela pērkona balsi, un balss, ko es
dzirdēju, bija kā koklētāji koklē uz savām koklēm.» «Un visus radījumus, kas ir debesīs un
zemes virsū un zemes apakšā, un kas uz jūras, un visus, kas tur iekšā, es dzirdēju sakām:
411