Globālā Vienprātība

Globālā Vienprātība
iekšējas pārliecības vajadzību, ka tie ir sagatavoti satikties ar Glābēju, baltās drēbes bija
viņu dvēseles skaidrība – raksturs, kuru Kristus salīdzinošās asinis bija tīrījušas no katra
grēka. Kaut tiem, kas šodien saucas par Dieva ļaudīm, vēl būtu tas pats sirdi pārmeklējošais
gars, tā pati nopietnā, apņēmīgā ticība! Ja ticīgie arī tālāk būtu turpinājuši pazemoties
Kunga priekšā un raidīt augšup pie žēlastības krēsla savas lūgšanas, tad tagad mums būtu
daudz vērtīgāki piedzīvojumi. Par maz tiek lūgts, par maz ir patiesas pārliecības par grēku,
un dzīvas ticības trūkuma dēļ daudzi paliek bez žēlastības, ko mūsu Glābējs tik bagātīgi
sagādājis.
Dievs vēlējās pārbaudīt savus ļaudis. Viņa roka aizsedza pravietiskā laika rēķinos
pielaisto kļūdu. Adventisti paši neredzēja šo kļūdu, un to neatklāja arī viņu visizglītotākie
pretinieki. Pēdējie sacīja: "Jūsu pravietisko laiku aprēķini ir pareizi. Ir jānorisinās kādam
lielam notikumam, bet tas nav tas, ko pareģo Millera kungs, te domāta pasaules atgriešanās
un nevis Kristus otrā atnākšana." (Skat. Pielikumā.)
Gaidītais laiks pagāja, bet Kristus neatnāca, lai atbrīvotu savus ļaudis. Visi, kas sirsnīgā
ticībā un mīlestībā bija gaidījuši savu Pestītāju, piedzīvoja rūgtu vilšanos. Tomēr Dieva
nodomi piepildījās, jo Viņš pārbaudīja sirdi tiem, kas gaidīja Viņa atnākšanu. Starp tiem
bija daudzi, kuri vadījās tikai no bailēm, bet ne no augstākiem motīviem. Viņu apliecinātā
ticība nebija skārusi sirdis un dzīvi. Kad gaidītais notikums nenotika, tad šīs personas
paziņoja, ka tie nemaz neesot pievīlušies, jo nekad neesot ticējuši tādai Kristus nākšanai.
Un tie bija starp pirmajiem, kas tagad izsmēja īsto ticīgo bēdas.
Bet Jēzus un visi Debesu pulki mīlestībā un līdzjūtībā noraudzījās uz pārbaudītajiem
uzticīgajiem ļaudīm, kas bija pievīlušies savās cerībās. Ja būtu iespējams atsegt plīvuru,
kas redzamo pasauli šķir no neredzamās, tad visiem atklātos, kā Dieva eņģeļi tuvojas šīm
uzticīgajām dvēselēm, lai tās pasargātu no sātana bultām.
227