Globālā Vienprātība

Globālā Vienprātība
deldēt viņu pārkāpumus; Kristus nopelni vien varētu cilvēkus salīdzināt ar Dievu. Ticībā
un pazemībā viņi uzņēma Dieva jēru, kas nes pasaules grēkus. Jēzus asinis nomazgāja visus
līdz šim palikušos grēku traipus. {LC 217.1}
Šīs dvēseles nožēloja īsteni savus grēkus. Viņas ticēja, likās kristīties, un uzmodās uz
jaunu dzīvi, tapa par jaunām radībām iekš Jēzus Kristus— ne lai padotos savām agrākām
kārībām, bet lai ticībā staigātu Dieva dēla pēdās, lai atstarotu sevī viņa raksturu un darītu
sevi skaidru, tādu pašu, kāds viņš ir. Ko viņi reiz ienīda, to viņi tagad mīlēja, un ko viņi
reiz mīlēja, to tie tagad ienīda. {LC 217.2}
Augstprātīgie un pašpaļāvīgie tapa pazemīgi un ar padevīgām sirdīm. Iedomīgie un
augstprātīgie tapa nopietni un labsirdīgi, zaimotāji godbijīgi, dzērēji par nedzērējiem,
netikumīgie tikumīgi. Ārīgās pasaules modes tika atstātas pie malas. Kristus netika meklēts
ārējā greznumā, «jūsu jaukums lai nav no ārienes matu pīšanā un zelta aplikšanā, vai
greznās drebēs, bet apslēptais sirdscilvēks, kam neiznīcīgs jaukums lēnā, klusā garā,— tas
ir dārgs Dieva priekšā.»1 {LC 218.1}
Pamošanās veda pie pamatīgas pašatziņas un pazemības. Viņus varēja pazīt no viņu
svinīgiem, nopietniem uzsaukumiem grēciniekiem un no sirsnīgās līdzjūtības pret tiem, kas
ir atpirkti caur Kristus asinīm. Vīri un sievas lūdzās un cīnījās ar Dievu par savu dvēseļu
pestīšanu. Šādas pamošanās augļi bija redzami pie dvēselēm, kuras nebijās no
pašaizliegšanās un upuriem, bet priecājās, ka ir atrastas cienīgas ciest kaunu un
pārbaudījumus Kristus dēļ. To dzīvē, kuri Jēzu bija atzinuši, bija nomanāma viena
pārmaiņa. Apkārtne pārvērtās zem viņu iespaida. Viņi palīdzēja Kristum pulcināt ļaudis un
sēja garu, lai pļautu mūžīgu dzīvošanu. {LC 218.2}
Par viņiem varēja sacīt: «Jūs noskumdināti uz atgriešanos.» «Jo dievišķa noskumšana
padara atgriešanos uz svētību, kas nevienam nav žēl, bet pasaules noskumšana padara nāvi.
Jo redzi, šī pati lieta, ka jūs dievišķi tāpat noskumdināti, kādu lielu čaklību tā pie jums
padarījusi, kādu aizbildināšanos, kādu apskatīšanos, kādu {LC 218.3}
bijāšanu, kādu ilgošanos, kādu dedzību, kādu sodīšanu! Vispār jūs esiet parādījušies
šķīsti šai lietā.»2 {LC 218.4}
Tā strādā Dieva gars. Tikai īsta pārvēršanās liecina par patiesu nožēlošanu. Kad
solījums tiek izpildīts, kad tiek atdots, kas ir nolaupīts, kad tiek atzīti grēki un Dievs tiek
mīlēts un līdzcilvēki— tad grēcinieks var būt drošs, ka viņš atradis dievišķo mieru. Pēc
viņu darbiem spriežot bija redzams, ka tas Kungs viņus svētījis uz lielo darbu— glābt
cilvēku dvēseles un pacelt cilvēci. Bet jaunlaiku pamošanās stipri atšķiras no dievišķās
žēlastības atklājumiem, kas agrākos laikos pavadīja Dieva kalpu darbus. Ir taisnība, tiek
sacelta plaša interese un daudzi sakās esam atgriezušies, baznīcu un baznīcas locekļu skaits
stipri pieaug; tomēr rezultāti nav tādi, kas attaisnotu ticību, ka seko attiecīgs pieaugums
180