You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Globālā</strong> <strong>Vienprātība</strong><br />
Tāpēc saki uz tiem: Tā saka Kungs Kungs: Neviens no Maniem vārdiem vairs<br />
nevilcināsies; tas vārds, ko Es runāšu, notiks." (Ec. 12:21-25,27,28, Glika tulk.)<br />
Gaidošie priecājās, ticot, ka Tas, kurš galu zina iesākumā, kas skatās pāri gadsimtiem,<br />
ir dāvājis viņiem iedrošinājumu un cerību vārdus, jo Kungs jau iepriekš paredzējis viņu<br />
vilšanos. Ja nebūtu šādu rakstvietu, kas tos pamācīja pacietīgi gaidīt un palikt stipriem<br />
paļāvībā uz Dieva Vārdu, tad šajā smagajā pārbaudījumu stundā viņu ticība būtu sabrukusi.<br />
Arī līdzība par desmit jaunavām Mateja 25. nodaļā aino adventistu piedzīvojumu.<br />
Mateja 24. nodaļā, atbildot uz savu mācekļu jautājumu par Viņa atnākšanas un pasaules<br />
gala zīmēm, Kristus bija nosaucis dažus vissvarīgākos notikumus pasaules un baznīcas<br />
vēsturē laikā starp Viņa pirmo un otro nākšanu: proti, Jeruzālemes izpostīšana, draudzes<br />
lielais bēdu laiks, kad to vajāja pagāni un pāvesta vara, Saules un Mēness aptumšošanās un<br />
zvaigžņu krišana. Pēc tam Viņš runāja par nākšanu savā valstībā un stāstīja līdzību, kas<br />
attēloja divas Kunga parādīšanos gaidošas kalpu šķiras. 25. nodaļa iesākas ar vārdiem:<br />
"Tad Debesu valstība būs līdzīga desmit jaunavām." Šeit ainota pēdējās dienās dzīvojošā<br />
draudze, tā pati, kura rādīta 24. nodaļas beigās. Šajā līdzībā tās piedzīvojumi skaidroti ar<br />
iespējamiem starpgadījumiem austrumzemju kāzās.<br />
"Tad Debesu valstība būs līdzīga desmit jaunavām, kas savus eļļas lukturus ņēma un<br />
izgāja līgavainim pretī. Bet piecas no tām bija gudras un piecas bija ģeķīgas. Kas bija<br />
ģeķīgas, tās paņēma savus eļļas lukturus, bet eļļu tās neņēma līdzi. Bet gudrās paņēma eļļu<br />
savos traukos līdz ar eļļas lukturiem. Kad nu līgavainis kavējās, tad visas aizmiga un<br />
snauda. Bet nakts vidū balss atskanēja: redzi, līgavainis nāk, ejiet ārā viņam pretī."<br />
Ar līgavaiņa nākšanas ainu saprata pirmā eņģeļa vēsts pieteikto Kristus nākšanu. (394)<br />
Plašā reformācija, kas norisinājās, sludinot Viņa drīzo parādīšanos, atbilda jaunavu<br />
iziešanai. Šajā līdzībā, tāpat kā Mateja 24. nodaļā, attēlotas divas ļaužu šķiras. Visas bija<br />
paņēmušas savus lukturus, Bībeli un tās gaismā izgājušas pretī līgavainim. Bet, "kas bija<br />
ģeķīgas, tās paņēma savus eļļas lukturus, bet eļļu tās neņēma līdz", "gudrās paņēma eļļu<br />
savos traukos līdz ar eļļas lukturiem". Pēdējā šķira bija saņēmusi Dieva žēlastību, Svētā<br />
Gara atjaunojošo, apgaismojošo spēku, kas Viņa Vārdu dara par kāju spīdekli un gaismu<br />
uz ceļa. Bīstoties Dievu, tie bija pētījuši Rakstus, lai uzzinātu patiesību, un nopietni<br />
centušies iegūt sirds un dzīves skaidrību. Viņiem bija personīgi piedzīvojumi – ticība<br />
Dievam un Viņa Vārdam, ko vilšanās un kavēšanās nespēja sagraut. Citas "paņēma savus<br />
eļļas lukturus, bet eļļu tās neņēma līdz". Šie cilvēki bija rīkojušies impulsīvi. Svinīgā vēsts<br />
viņos pamodināja bailes, bet tie balstījās uz savu brāļu ticību. Apmierinoties ar labu jūtu<br />
tik tikko plīvojošo gaismu, patiesību pilnīgi nesaprazdami, tas ir, palikdami bez sirdi<br />
pārveidojošā žēlastības pieskāriena, viņi gāja Kungam pretī cerībā saņemt tūlītēju<br />
atalgojumu, bet nebija sagatavoti uz aizkavēšanos un vilšanos. Kad pienāca pārbaudījumu<br />
stunda, viņu ticība zuda un gaisma palika nespodra.<br />
239
Change language