Globālā Vienprātība

Globālā Vienprātība
bazūnei."(1. Tes. 4:16) Un Pestītājs paskaidroja, ka visi "redzēs Cilvēka Dēlu nākam
debess padebešos ar lielu spēku un godību". "Jo kā zibens izšaujas no rīta puses un atspīd
līdz vakara pusei, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšana." (Mat. 24:30,27) "Cilvēka Dēls nāks
savā godībā, un visi svētie eņģeļi līdz ar Viņu." (Mat. 25:31) "Un Viņš izsūtīs savus eņģeļus
ar lielu bazūnes skaņu, un tie sakrās Viņa izredzētos." (Mat. 24:31)
Viņam atnākot, tiks uzmodināti taisnie mirušie un taisnie dzīvie tiks pārvērsti. "Mēs
gan visi nemirsim," saka Pāvils, "bet visi tapsim pārvērsti it piepeši, acumirklī, pēdējai
bazūnei atskanot. Jo bazūne skanēs, un miroņi taps uzmodināti neiznīcībā, un mēs tapsim
pārvērsti. Jo tam, kas šeit iznīcīgs, jātērpjas neiznīcībā, un tam, kas šeit mirstīgs, jātērpjas
nemirstībā." (1. Kor.15:51-53) Un savā Vēstulē tesaloniķiešiem, aprakstījis Kunga
nākšanu, viņš saka: "Pirmie celsies tie, kas ticībā uz Kristu miruši. Pēc tam mēs, dzīvie,
kas vēl pāri palikuši, kopā ar viņiem tiksim aizrauti gaisā padebešos pretī Kungam. Tā mēs
būsim kopā ar Kungu vienmēr." (1. Tes. 4:16,17)
Ne agrāk, kā tikai Kristum personīgi atnākot, Viņa ļaudis varēs iemantot valstību.
Pestītājs sacīja: "Kad Cilvēka Dēls nāks savā godībā un visi eņģeļi līdz ar Viņu, tad Viņš
sēdēs uz sava godības krēsla. Un visi ļaudis taps sapulcināti Viņa priekšā, un Viņš tos šķirs
tā, kā gans avis šķir no āžiem; un stādīs avis pa savu labo roku, bet āžus pa kreiso roku.
Tad Ķēniņš sacīs uz tiem pie savas labās rokas: Nāciet šurp jūs, Mana Tēva svētītie,
iemantojiet valstību, kas jums ir sataisīta no pasaules iesākuma." (Mat. 25:31-34) No tikko
minētajām rakstvietām mēs redzam, ka tad, kad nāks Cilvēka Dēls, mirušie uzcelsies un
dzīvie tiks pārvērsti. (323) Ar šo lielo pārmaiņu viņi tiks sagatavoti ieiešanai valstībā, jo
Pāvils saka: "Miesa un asinis nevar iemantot Dieva valstību, nedz arī iznīcība var iemantot
neiznīcību." (1. Kor.15:50) Cilvēks savā pašreizējā stāvoklī ir mirstīgs, iznīcīgs, bet Dieva
valsts būs neiznīcīga, mūžīgi paliekoša. Tāpēc cilvēks savā pašreizējā stāvoklī nevar ieiet
Dieva valstī. Bet, kad Jēzus nāks, Viņš saviem ļaudīm piešķirs nemirstību, un tad Viņš tos
aicinās saņemt valstību, kurai līdz šim tie bija tikai mantinieki.
Šīs un arī citas rakstvietas Milleram kļuva par skaidru pierādījumu, ka notikumi, kurus
gaidīja pirms Kristus atnākšanas, kā, piemēram, universāls miers un Dieva valsts uzcelšana
virs zemes, patiesībā sekos otrajai adventei. Viņš arī atrada, ka visas laika zīmes un
pasaules stāvoklis atbilst pēdējo dienu pravietiskajam aprakstam. Vadoties tikai no Rakstu
studijām, viņš bija spiests secināt, ka laika posms, kas zemei atvēlēts vēl pašreizējā
stāvoklī, tuvojas beigām.
"Vēl cits pierādījums, kas būtiski ietekmēja manu prātu," viņš saka, "bija Rakstu
hronoloģija (..). Es atradu, ka iepriekš paziņotie notikumi, kas bija piepildījušies pagātnē,
bieži ir norisinājušies kādā noteiktā laika sprīdī. Simt divdesmit gadi pirms plūdiem (1.
Moz. 6:3); septiņas dienas pirms lietus sākšanās un četrdesmit dienu lietus periods (1. Moz.
7:4); četri simti gadus ilgā Ābrahāma pēcnācēju uzturēšanās svešā zemē (1. Moz. 15:13);
194