Globālā Vienprātība

Globālā Vienprātība
zvaigznēm (..). (..) es būšu kā pats Visaugstākais! Bet nu tu esi nogāzts mirušo valstībā,
visdziļākā bedrē. Kas tevi redzējuši, tie tevi uzlūkos un domās savā sirdī: "Vai tad šis ir tas
vīrs, kura priekšā trīcēja zeme un drebēja ķēniņu valstis? Kas pasauli padarīja par tuksnesi
un tās pilsētas izpostīja, kas savus gūstekņus nekad neatlaida mājās?"" (Jes. 14:12-17)
Sešus gadu tūkstošus no sātana sacelšanās "trīcēja zeme". Viņš "pasauli padarīja par
tuksnesi un tās pilsētas izpostīja". Velns "savus gūstekņus nekad neatlaida mājās". Sešus
gadu tūkstošus ienaidnieka cietums uzņēma Dieva ļaudis, un viņš tos tur būtu paturējis
vienmēr, tomēr Kristus sarāva ļaunuma važas un cietumniekus atbrīvoja.
(660) Pat bezdievīgie tagad atrodas ārpus sātana varas robežām, un viņš ir palicis viens
ar saviem ļaunajiem eņģeļiem, lai aplūkotu grēka nestā lāsta sekas. "Visi tautu ķēniņi dus
mierā ar godu ikviens savā namā (kapā). Bet tu esi aizmests tālu no savas dusas vietas kā
nonievāts zars (..). Tu nebūsi kapā ar viņiem kopā, jo tu esi postījis savu zemi un nokāvis
savus ļaudis." (Jes. 14:18-20)
Tūkstoš gadus sātans klīdīs apkārt pa izpostīto Zemi, aplūkojot rezultātus, kādus devusi
viņa sacelšanās pret Dieva bauslību. Šajā laikā viņam būs ļoti lielas ciešanas. Kopš krišanas
viņš vienmēr rosīgi strādāja, tā ka neatlika laika pārdomām, bet tagad visa vara tam
atņemta, un viltīgais ienaidnieks atstāts, lai pārdomātu, kāda bijusi viņa loma, sākot no
sacelšanās iesākuma pret Debesu valdību, lai ar bailēm un šausmām gaidītu briesmīgo
nākotni, kad tam vajadzēs ciest par visu izraisīto ļaunumu, saņemot sodu par grēkiem,
kurus bija ierosinājis darīt.
Dieva ļaudīm sātana gūsts atnesīs prieku un līksmību. Pravietis saka: "Notiks tai dienā,
ka Kungs tev dos mieru no tavām sāpēm, no ciešanām un no tās grūtās kalpības, kādā tie
tevi turēja. Tad tu dziedāsi izsmieklam šādu dziesmu par Bābeles ķēniņu un sacīsi: "Cik
rāms tagad palicis kakla kungs, ka spaidi beigušies! Tas Kungs salauzis bezdievju vēzdu
un varmāku rīksti, kas tautas dusmās pēra bez mitēšanās, samina tās un nospieda savā
bezgalīgajā bardzībā ļaudis nežēlīgā kalpībā." (Jes.14:3-6)
Tūkstoš gadu laikā starp pirmo un otro augšāmcelšanos notiek bezdievīgo tiesa.
Apustulis Pāvils uz šo tiesu norāda kā uz otrajai adventei sekojošu notikumu. "Tad nu
netiesājiet neko priekšlaikā, kamēr Kungs nāks. Tas arī vedīs gaismā, kas apslēpts tumsībā,
un darīs zināmus siržu padomus." (1. Kor. 4:5, Glika tulk.) (661) Daniēls ziņo, ka, nākot
Laiku Vecajam, Visaugstākā svētiem tiek dots uzdevums spriest tiesu. (Dan. 7:22) Šajā
laika taisnie valda jau kā ķēniņi un Dieva priesteri. Atklāsmes grāmatā Jānis saka: "Es
redzēju troņus, uz tiem apsēdās kādi, tiem bija dots tiesu spriest (..). (..) tie būs Dieva un
Kristus priesteri un valdīs kopā ar Viņu tūkstoš gadus." (Atkl. 20:4,6) Par šo laiku Pāvils
runāja jau iepriekš, apliecinot, ka "svētie tiesās pasauli". (1. Kor. 6:2) Kopā ar Kristu viņi
tiesās bezdievīgos, salīdzinot to rīcību ar likumu krājumu, Bībeli, un izlemjot katru
gadījumu atsevišķi, atbilstoši darītajiem darbiem. Tad arī tiks piespriesta daļa, kas
400