Globālā Vienprātība

Globālā Vienprātība
viņam pretoties. "Tas nevar būt Kristus Evaņģēlijs," apgalvoja priesteri, "jo tā sludināšana
nenes mieru, bet gan karu." (16) Līdzīgi pirmajiem mācekļiem Fārels, vajāts vienā pilsētā,
bēga uz citu. Viņš gāja no ciema uz ciemu, no pilsētas uz pilsētu, ceļodams kājām,
paciezdams izsalkumu, aukstumu un nogurumu, it visur atrazdamies dzīvības briesmās.
Viņš sludināja tirgus laukumos, baznīcās un dažreiz pat no katedrāļu kancelēm. Reizēm
viņš baznīcā neatrada nevienu klausītāju, bet bija arī gadījumi, kad sludināšanu pārtrauca
kliedzieni un ņirdzīgas piezīmes vai arī viņu ar varu novilka no kanceles. Ne vienu vien
reizi pūlis to satvēra un līdz nāvei piekāva. Tomēr viņš lauzās uz priekšu. (232) Lai gan
bieži noraidīts, tomēr ar nenogurstošu izturību tas atkal no jauna pievērsās cīņai, un
rezultātā kādreizējie pāvestības cietokšņi gan mazākās, gan lielākās pilsētās viens pēc otra
atvēra vārtus Evaņģēlijam. Nelielā draudze, kurā tas bija iesācis strādāt, drīz vien pieņēma
reformēto ticību. Arī Morata un Neušātele atteicās no Romas rituāliem un no baznīcām
iznesa elkudievīgos attēlus.
Jau sen Fārels bija ilgojies pacelt protestantisma karogu Ženēvā. Ja izdotos iemantot šo
pilsētu, tad tā varētu kļūt par Francijas, Šveices un Itālijas reformācijas centru. Neizlaižot
no acīm šo mērķi, viņš turpināja darboties, līdz tika iegūtas daudzas apkārtējās pilsētas un
ciemi. Tad ar vienu vienīgu pavadoni Fārels iegāja Ženēvā. Bet tur viņam atļāva sniegt
tikai divas svētrunas. Priesteri, velti nopūlējušies, lai viņu tiesātu civilās varas orgāni, lika
Fārelam stāties garīdznieku koncila priekšā, kurā viņi ieradās zem talāriem paslēptiem
ieročiem, apņēmušies reformatoram atņemt dzīvību. Ēkas ārpusē tika sapulcēts saniknots
pūlis ar rungām un zobeniem, lai par katru cenu nodrošinātu viņa nāvi, ja tam izdotos izbēgt
no koncila. Tomēr reformatoru izglāba valsts augstāko ierēdņu un bruņoto spēku klātbūtne.
Jau nākošajā dienā agri no rīta to kopā ar pavadoni pārcēla pāri ezeram uz kādu drošu vietu.
Tā beidzās pirmais mēģinājums iepazīstināt Ženēvu ar Evaņģēliju.
Nākamajam mēģinājumam tika izraudzīts vienkāršāks sūtnis – jauneklis ar tik
pazemīgu ārējo izskatu, ka pat tie, kas saucās reformas draugi, viņu uzņēma vēsi un
vienaldzīgi. Ko gan tāds cilvēks varētu darīt tur, kur tika atmests pats Fārels? Kā gan
jaunietis, kuram tik maz drosmes un pieredzes, spētu pretoties vētrai, kas piespieda bēgt
visstiprāko un drosmīgāko? Ne ar spēku, ne ar varu, bet ar Manu Garu," saka Kungs." (Cak.
4:6.) "Kas nespēcīgs pasaulē, to Dievs ir izredzējis, lai liktu kaunā stipros. Jo Dieva ģeķība
ir gudrāka nekā cilvēki, un Dieva nespēcība ir spēcīgāka nekā cilvēki." (1. Kor.1:27,25)
Arī Fromāns šo darbu iesāka, strādājot par skolotāju. (233) Patiesības, kuras viņš
bērniem mācīja skolā, tie atkārtoja savās mājās. Un tā, lai dzirdētu Bībeles izskaidrojumus,
drīz vien uz skolu sāka nākt arī vecāki un klase pildījās ar uzmanīgiem klausītājiem. Jauno
Derību un traktātus ļaudis saņēma par velti, un šī lasāmviela aizsniedza vēl daudzus citus,
kas neuzdrošinājās atklāti nākt, lai klausītos jaunās mācības. Pēc kāda laika arī šis
strādnieks bija spiests bēgt, bet viņa mācītās patiesības paspēja iesakņoties cilvēku sirdīs.
Reformācija bija iedēstīta un turpināja izplatīties un nostiprināties. Vēlāk sludinātāji atkal
136