Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Globālā</strong> <strong>Vienprātība</strong><br />
tautas aizspriedumu, sacīdami «ka protestantu mācība samusinot ļaudis uz jauninājumiem<br />
un ģeķībām; viņa laupot ķēniņiem viņu pavalstnieku uzupurējošos mīlestību un izpostot<br />
abus — kā baznīcu, tā valsti. Tā Romai izdevās Franciju sakūdīt pret reformāciju. Francija<br />
pirmā izvilka zobenu, lai balstītu troni, pasargātu muižniecību un uzturētu likumus.» Šis<br />
zemes valdnieki bija tālu no tā, lai pārredzētu savas postošās politikas rezultātus. Bībeles<br />
mācības būtu varējušas iedēstīt tautas sirdi taisnības, mērenības, patiesības, vienlīdzības un<br />
labdarības pamata principus, kas ir katras tautas īstais stūra akmens. «Taisnība tautu<br />
paaugstina», «jo caur taisnību goda krēsls top stiprināts.» «un taisnības nopelns būs miers»<br />
un viņš pats būs «klusums un drošība mūžīgi.» Kas tura Dieva likumus, tas godās arī zemes<br />
likumus un būs tiem paklausīgs. Kas bīstas Dievu, tas godās arī ķēniņu dzīvodams godīgi<br />
un taisni. Bet nelaimīgā Francija aizliedza bībeli un izdzina viņas piekritējus.<br />
Gadusimteņus un atkal gadusimteņus uzticīgiem vīriem ar labiem dzīves pamatiem, ar<br />
garīga skata asumu un tikumisku spēku, kam bija drosme izteikt savu pārliecību, kam bija<br />
ticība par patiesību — gadusimteņus tādiem vīriem bija jāstrādā kā vergiem pie spaidu<br />
darbiem, jāmirst mocekļu nāvē, jātiek saēstiem smacīgos cietuma pagrabos.Tūkstošiem un<br />
atkal tūkstošiem vienīgais glābiņš bija bēgšana, un tas tā vilkās vēl divsimts piecdesmit<br />
gadus pēc reformācijas. {LC 197.4}<br />
«Šinī garā laikmetā būtu bijis grūti atrast Francijā kādu paaudzi, kas nebūtu bijusi<br />
lieciniece evaņģēlija mācekļu bēgšanas skatiem, kad tie bēga no savu vajātāju trakām<br />
dusmām.Viņi paņēma sev līdz izglītību, mākslas, amatniecību, čaklumu un kārtības<br />
mīlestību un darīja bagātu to zemi, kas viņiem deva patvērumu. un tik lielā mērā, cik<br />
bagātas viņi darīja citas zemes ar šim labām dāvanām, tik lielā mērā viņu zeme cieta<br />
zaudējumu. Kad visi izdzītie būtu varējuši palikt Francijā, kad trīssimts gadus šie veiklie<br />
un centīgie trimdinieki būtu aruši un sējuši savā zemē, kad viņi ar savām mākslinieciskām<br />
dāvanām visu garu laiku būtu strādājuši pie manufaktūras uzlabošanas, kad viņu radošais<br />
gars un pētošais spēks būtu audzējuši literatūru un kopuši zinātni, ja viņu gudrība būtu<br />
bijusi noteicēja zemes apspriedēs, ja viņi ar savu bezbailību būtu kaujās gājuši un viņu<br />
bezpartejība būtu likumus rakstījusi, un būtu bībeles reliģija garu stiprinājusi un valdījusi<br />
tautas prātu: kāda godība tagad būtu Francijā! Kāda liela, ziedoša un laimīga zeme viņa<br />
būtu, visām tautām par priekšzīmi! {LC 198.1}<br />
«Bet akla un nepielūdzama garīga varmācība dzina no savas zemes katru tikumības<br />
mācītāju, katru kārtības kalpu, katru godīgu troņa aizstāvētāju; viņa sacīja tiem cilvēkiem,<br />
kas zemes virsā gribēja radīt «slavas un godības» pasauli: izvēlaties, ko gribiet labāk —<br />
mocekļa stabu, vai trimdu. Beidzot valsts pilnīgi sadrupa. Vairs nepalika sirdsapziņas, ko<br />
apsmiet, nedz reliģijas, kuru sārtā sadedzināt; nebija arī vairs patriotisma, kas būtu trimdā<br />
dzenams.» Un revolūcija ar visām savām briesmām bija šausmīgās sekas. {LC 199.1}<br />
«Līdz ar hugenotu aizbēgšanu Francijā iestājās vispārīgs pamirums. Ziedošas fabrikas<br />
pilsētas iznīka; auglīgi apgabali pārvērtās atkal pirmatnējā stāvoklī; nāca neparasts garīga<br />
165
Change language