Globālā Vienprātība

Globālā Vienprātība
augšā debess svētnīcā. Pirms grēku plūdu sākšanās, knd Noa bija iegājis šķirstā, Dievs viņu
noslēdza, ka neviens bezdievīgais tur netiek iekšā; vēl septiņas dienas ļaudis turpināja savu
vienaldzīgo dzīvi, tvīkdami pēc izpriecām, un apsmēja brīdinājumus par draudošo sodību,
nezinādami ka viņiem savs liktenis jau lemts. Pestītājs saka: «Tāpat arī būs cilvēka dēla
atnākšana.»2 Klusi, neievēroti, kā zaglis pusnaktī, nāks izšķirošā stunda, kas noteiks katra
cilvēka likteni, un bezdievīgiem uz visiem laikiem atņems piedāvāto žēlastību. {LC 246.1}
«Tā nu esiet nomodā!... ka tas nejauši nākdams jūs neatrod guļam.»3 Briesmu pilns ir
to stāvoklis, kuri nespēdami vairs nomodā būt, padodas pasaules kairinājumiem. Tanī brīdī,
kad veikalnieks būs pilnīgi nodevies skriešanai pēc peļņas, kad izpriecas kārais sev meklēs
apmierinājumu un viņa meita kārtos savus modes greznumus, tanī brīdī, tanī stundā visas
pasaules tiesnesis pasludinās savu spriedumu: «Tu svaru kausā esi svērts un esi atrasts visai
viegls.»4 {LC 246.2}
302