Globālā Vienprātība

Globālā Vienprātība
Atkal un atkal procesija apstājās šajās cilvēku mocīšanas vietās. Kad gājiens bija
atgriezies izejas punktā pie karaļa pils, pūlis izklīda, un arī karalis un garīdznieki devās
prom, ļoti apmierināti ar dienā paveikto darbu, apsveicot sevi, ka tikko iesāktā lieta
turpināsies līdz pilnīgai ķecerības iznīcināšanai.
Francija centās pilnīgi iznīcināt miera Evaņģēliju, kuru bija noraidījusi, un drausmīgās
sekas vairs nebija novēršamas. 1793. gada 21. janvārī, tieši divi simti piecdesmit astoņus
gadus pēc tās dienas, kad Francija pilnīgi nodevās reformatoru vajāšanām, pa Parīzes ielām
gāja cita procesija ar pavisam citiem nolūkiem. "Atkal galvenā persona bija karalis, atkal
satraukums un klaigas, atkal skanēja saucieni pēc vairāk upuriem, atkal bija uzceltas
iekārtas nāves soda izpildīšanai un atkal dienas notikumi beidzās ar briesmīgu šausmu
darbu: Ludvigs XVI, kas pūlējās izrauties no cietuma uzraugiem un bendēm, tika vilkts uz
priekšu līdz ešafotam un tur ar varu turēts, līdz krita cirvis un viņa galva noripoja no
paaugstinājuma." (14) Karalis tomēr nebija vienīgais upuris, tās pašas vietas tuvumā šajās
asiņainajās terora dienās giljotīna līdzīgā kārtā pazudināja divus tūkstošus astoņus simtus
cilvēcīgu būtņu.
Reformācija pasaulei bija piedāvājusi atvērtu Bībeli, noņemot zīmogu Dieva bauslības
priekšrakstiem un ar tās prasībām vēršoties pie ļaužu sirdsapziņas. Bezgalīgā Mīlestība
cilvēkiem bija atklājusi Debesu statūtus un principus. Dievs bija teicis: "Turiet un pildiet
tos, jo tā būs jūsu gudrība un lietu izpratne citu tautu acu priekšā, kuras, kad tās dzirdēs
visus šos likumus, teiks: "Tiešām, gudri un saprātīgi ļaudis ir šī lielā tauta!" Atmetot
Debesu dāvanu, Francija sēja anarhijas un sabrukuma sēklu, un cēloņu un seku
nenovēršamā likumsakarība atklājās vēlākajā revolūcijā un briesmīgajā vardarbībā. (231)
Jau sen pirms tam, kad plakātu izlikšana pamodināja vajāšanas, drosmīgais un dedzīgais
Fārels bija spiests bēgt no savas dzimtās zemes. Viņš devās uz Šveici, un tur, centīgi
atbalstot Cvinglija darbu, palīdzēja svaru kausus nosvērt par labu reformācijai. Šeit viņam
nācās pavadīt arī vēlākos savas dzīves gadus, tomēr tas turpināja būtiski iespaidot reformas
darbu arī Francijā. Sevišķi trimdas pirmajos gados viņš centās sekmēt Evaņģēlija
izplatīšanos dzimtajā zemē. Ievērojamu laiku tas pavadīja, sludinot savu tautiešu vidū
robežas tuvumā, no kurienes ar nenogurdināmu modrību vēroja notiekošo cīņu un palīdzēja
ar iedrošinājumu un padomu. Ar citu trimdinieku palīdzību franču valodā tika pārtulkoti
vācu reformatoru raksti un lielā skaitā iespiesti līdz ar franču Bībeli. Kolportieri šos rakstus
izplatīja tālu pa visu Franciju. Tā kā grāmatas viņi saņēma par zemu cenu, tad darbā gūtā
peļņa tos darīja spējīgus šo pasākumu izvērst vēl plašāk.
Šveicē Fārels iesāka darbu, maskējies kā vienkāršs skolotājs. Izvēlējies nomaļu draudzi,
viņš nodevās bērnu mācīšanai. Bez parastajām zināšanu nozarēm tas piesardzīgi norādīja
arī uz Bībeles patiesībām, cerot ar bērnu starpniecību aizsniegt viņu vecākus. Bija daži, kas
ticēja, bet tad iejaucās priesteri, lai šo pasākumu apturētu, pierunājot māņticīgos zemniekus
135