Globālā Vienprātība

Globālā Vienprātība
Visa zeme izskatās kā neapdzīvots tuksnesis. Visapkārt redzamas izpostīto pilsētu un
ciemu drupas, ar saknēm izrauti koki, no jūras izskalotas vai no zemes izrautas klintis, un
tikai lieli dobumi iezīmē tās vietas, kur kādreiz uz saviem pamatiem stāvēja kalni.
Tagad notiek tas, ko simbolizēja pēdējā svinīgā kalpošana Salīdzināšanas dienā. Kad
bija pabeigts darbs vissvētākajā vietā un, pateicoties grēku upura asinīm, svētnīcai noņemti
Izraēla grēki, tad Kunga priekšā atveda dzīvu palaižamo āzi, un draudzes klātbūtnē augstais
priesteris pār to izsūdzēja "visus Izraēla bērnu noziegumus un visus viņu pārkāpumus pēc
visiem viņu grēkiem un tos" lika "uz āža galvas". (3. Moz.16:21, Glika tulk.) Līdzīgā kārtā,
kad ir pabeigts salīdzināšanas darbs Debesu svētnīcā, Dieva, svēto eņģeļu un atpestīto
pulku klātbūtnē Kunga tautas grēki tiek uzlikti sātanam, tas tiek pasludināts par vainīgu
visos pārkāpumos, kurus jebkad ierosinājis darīt. Un kā palaižamo āzi aizveda neapdzīvotā
zemē, tā sātanu atstās izpostītajā pasaulē, neapdzīvotajā un tukšajā postažā.
Atklāsmes grāmatas sarakstītājs jau iepriekš vēstī par sātana izraidīšanu un haotiski
izpostīto zemi; un viņš saka, ka tāds stāvoklis pastāvēs tūkstoš gadus. Pēc Kunga otrās
atnākšanas un ļauno bojāejas attēlošanas pravietojumā tālāk teikts: "Es redzēju eņģeli
nokāpjam no Debesīm, tam rokā bija bezdibeņa atslēga un liela ķēde. Viņš satvēra pūķi,
veco čūsku, kas ir velns un sātans, un sasēja to uz tūkstoš gadiem, iemeta to bezdibenī,
aizslēdza to un uzlika virsū zīmogu, lai tas nepieviltu vairs tautas, kamēr būs pagājuši
tūkstoš gadi. Pēc tam viņam uz īsu laiku jātop atsvabinātam." (Atkl. 20:1-3)
To, ka apzīmējums "bezdibenis" attiecas uz zemi sajukuma un tumsības stāvoklī, var
saprast no citām rakstvietām. Par Zemes stāvokli "iesākumā" Bībeles ziņojums saka, ka tā
"bija neiztaisīta un tukša, un tumsa bija pār dziļumiem." (1. Moz.1:2) (Šeit ar "dziļumiem"
pārtulkotais vārds Septuagintā ir tulkots tieši tāpat kā vārds Atkl.20:3 – "bezdibenis".)
Pravietojumi rāda, ka Zeme vismaz daļēji tiks atjaunota pirmatnējā stāvoklī. (659)
Skatoties nākotnē uz Dieva lielo dienu, pravietis Jeremija saka: "Es uzlūkoju zemi, un
redzi, tā ir izpostīta un tukša. Es uzlūkoju debesis, un tur nebija vairs gaismas. Es uzlūkoju
kalnus, un redzi, tie trīc, un visi pakalni šķobās. Es raugos visapkārt, un redzi, tur nav
neviena cilvēka, un visi putni apakš debess ir aizlidojuši. Es raugos visapkārt, un redzi,
auglīgais tīrums ir kļuvis par tuksnesi. Un visas pilsētas ir sagrautas." (Jer. 4:23-26)
Šeit tūkstoš gadus jābūt sātana un viņa ļauno eņģeļu mājvietai. Ierobežots ar šo Zemi,
viņš vairs nevarēs piekļūt citām pasaulēm, lai kārdinātu un apgrūtinātu nekad nekritušās
būtnes. Tieši šādā izpratnē viņš tiek saistīts: nav atlicis neviena, pie kura tas varētu izlietot
savu varu. Viņš ir pilnīgi atšķirts no krāpšanas un samaitāšanas darba, kas tik daudzus
gadsimtus bija viņa vienīgais prieks.
Pravietis Jesaja, skatoties uz šo sātana gāšanas laiku, izsaucas: "Kā tu esi kritis no
Debesīm, tu spožā rīta zvaigzne, tu ausekļa dēls! Kā tu nogāzts pie zemes, kas tautas locīji!
Tu gan domāji savā prātā: es kāpšu Debesīs un uzcelšu savu troni augstu pār Dieva
399