Globālā Vienprātība

Globālā Vienprātība
Nodaļa 32 - Sātanisks Slazds
Lielais strīdus starp Kristu un sātanu, kas ir turpinājies gandrīz seši tūkstoši gadus, drīz
beigsies, un ļaunais pieliks divkārtīgas pūles, lai izpostītu Kristus darbu pie cilvēkiem un
savaldzinātu savās cilpās viņu dvēseles. Viņa nolūks, pēc kura viņš dzenas, ir turēt tautu
tik ilgi tumsā un grēkos, kamēr žēlastības laiks būs notecējis un nebūs vairs Kristus
starpniecības nedz grēka upuru. {LC 271.1}
Kad nemaz nemēģina viņa varai pretim stāties un baznīcā un pasaulē valda vienaldzība,
tad sātans ir bez rūpju, jo viņam nav jābaidās tos pazaudēt, kurus viņš pēc sava prāta vada.
Bet kad uzmanība tiek vērsta uz mūžīgām lietām un dvēseles prasa: «Kas man ir jādara, lai
topu svēts?», tad viņš ir tūliņ klāt un mēģina ar savu varu stāties Kristus varai pretim un
strādāt pret Svētā Gara iespaidu. {LC 271.2}
Svētie raksti paskaidro, ka zināmā gadījumā, kad Dieva bērni nāca stāties Kunga
priekšā, arī sātans ieradās viņu vidū,1 bet ne priekš tam, lai zemotos mūžīgā Ķēniņa
priekšā, bet lai uzstātos pret taisniem ar saviem ļauniem prasījumiem.Kad cilvēki
sapulcējās Dievu godināt, arī tad viņš tai pašā nolūkā ir klāt. Kaut arī neredzams, viņš
strādā ar visu uzcītību pie lūdzēju dvēselēm. Līdzīgi veiklam kara vadonim viņš izstrādā
savus plānus jau iepriekš. Kad viņš redz, ka Dieva sūtņi pēta svētos rakstos, viņš ievēro to
vietu, kura ļaudīm tiks priekšā celta. Tad viņš pieliek visu savu viltību un gudrību,
iekārtodams apstākļus tā, ka vēsts neaizsniedz tos, uz kuriem tā attiektos: Tiem, kam
nopietni vajadzētu brīdinājuma, stājas ceļā kāda veikala lieta, kura prasa viņu klātbūtni un
visu uzmanību, jeb kāds cits iemesls attur viņus no Dieva vārdu uzklausīšanas, kas viņus
varētu vadīt uz mūžīgu dzīvību. {LC 271.3}
Tālāk sātans redz, ka Dieva kalpi ir nospiesti garīgās tumsas dēļ, kura apņem tautu; viņš
dzird viņu nopietnās lūgšanas dēļ dievišķās žēlastības un spēka, lūdz, ka taptu lauzta
brīnišķā vienaldzība, bezrūpība un nejūtība, un ar atjaunotu dedzību ķeras pie savu nodomu
izvešanas. Viņš kārdina cilvēkus, ka tie nodotos ēšanai vai citu kādu baudu apmierināšanai,
tādā kārtā vājinādams viņu uzņemšanas spēju, un tie nevar uzklausīties tās lietas, kuras
visvairāk tiem būtu vajadzīgas. {LC 272.1}
Ļaunais ienaidnieks gan zin, ka visi, kurus viņš var pavedināt aizmirst lūgšanas un svēto
rakstu pētīšanu, beidzot tiks no viņa pārvarēti. Viņš tāpēc izdomā visādas viltības, ar kurām
tad nu nodarbina viņu prātus. Vienumēr ir bijusi īpaša cilvēku šķira, kura gan atzīst savu
bezdievību, tomēr negrib pieņemties patiesības atzīšanā, un padara par savu reliģiju savu
domu pretinieku rakstura trūkumu un ticības vainu meklēšanu. Tie ir sātana galvenie palīgi.
Brāļu apsūdzētāju netrūkst; un kur Dievs strādā, un kur viņa pielūdzēji tam parāda
pienācīgo godu, tur viņi ir pastāvīgi darbā. Patiesības mīlētāju vārdus un darbus tiem patīk
nostādīt nepareizā gaismā. Viņu patiesais uzdevums ir aptumšot katra patiesa un cēla darba
317