Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Globālā</strong> <strong>Vienprātība</strong><br />
Nelaimīgā Francija mantoja no sava sējuma asinis. Briesmīgas bija sekas, kuras cēlās<br />
padodoties Romas pārspēkam. Kur Francija, stāvēdama zem romānisma iespaidiem,<br />
reformācijai sākoties bija krāvusi pirmo sārtu, tur revolūcija uzcēla pirmo giljotīnu. Tai<br />
pašā vietā, kur sešpadsmitā gadusimtenī tika sadedzināti pirmie protestantiskās ticības<br />
mocekļi, tur astonpadsmitā gadusimtenī krita zem giljotīnas revolūcijas pirmie upuri.<br />
Francija, atmezdama evaņģēliju, kas būtu varējis visu viņas dzīvi svētīt caur un canri, bija<br />
samaitāšanai un neticībai atvērusi durvis. Kad Dieva likumu šķēršļi bija nobīdīti pie malas,<br />
izrādījās, ka ar cilvēku likumiem nepietiek, lai aizturētu milzīgos cilvēciskos kaislības<br />
viļņus; un tauta tika ierauta sacelšanās un anarhijas mutulī. Karš pret bībeli ievadīja tādu<br />
laikmetu, kurš pasaules vēsturē tiek apzīmēts par «briesmu valdīšanas laiku.» Miers un<br />
laime tika padzīti no cilvēku pavardiem un iz cilvēku sirdīm. Neviens nebija drošs. Kas<br />
šodien vēl gavilēja, rītu varēja jau nākt aizdomās nu tikt notiesāts. Varmācībai un izdzīvei<br />
piederēja valdīšanas zizlis. {LC 202.1}<br />
Ķēniņš, garīdzniecība un muižniecība jutās spiesti padoties uztrauktās un sadusmotās<br />
tautas nežēlībai. Viņu atriebības kāre caur ķēniņa notiesāšanu iedegās vēl jo gaišākās<br />
liesmās; un tie, kuri bija nolēmuši viņa nāvi, drīz sekoja paši uz ešafota. Izcēlās vispārīgs<br />
slaktiņš, kur visus nokāva, uz kuriem bija aizdomas, ka tie revolūcijai naidīgi. Cietumi bija<br />
pārpildīti un viņos kādu laiku bija vairāk ka divisimtstūkstoši cietumnieku. Kēniņvalsts<br />
pilsētās ik uz soļa bija redzamas briesmu ainās. Viena revolucionāra partija bija pret otru,<br />
un Francija kļuva par milzīgu cīņas lauku karojošām tautas mazām, kuras tika vadītas no<br />
savām dusmām un kaislībām. Parīzē sekoja viena sacelšanās pēc otras, pilsoņi bija<br />
sadalījušies partiju partijās, viss bija viens juceklis, viss izgāja uz savstarpīgu<br />
iznīcināšanos.» un lai vispārīgais posts kļūtu vēl lielāks, tauta tika ierauta ilgā karā ar<br />
Eiropas lielvalstīm. Valsts bija kļuvusi gandrīz maksāt nespējīga, karapulki kliedza pēc<br />
neizmaksātās algas, parīzieši bija tuvu bada nāvei, provinces tika no laupītājiem izpostītas<br />
un civilizācija gandrīz izbeidzās zem anarhijas un patvaldības.» {LC 203.1}<br />
Pārāk labi tauta bija mācījusies moku un nežēlības mācības, kuras Roma ar tādu<br />
uzcītību bija mācījusi. Atmaksas diena bija beidzot pienākusi. {LC 203.2}<br />
Tagad tie vairs nebija Jēzus mācekļi, kurus meta cietumos un veda uz sārtiem. Tie bija<br />
jau sen beigušies, jeb padzīti. Roma, kura nevienu nebija taupījusi, tagad juta to varu, kurus<br />
biji mācījusi atrast prieku asinsdarbos. «Vajāšanas piemērs, kuru Francijas garīdzniecība<br />
tik daudzus gadusimteņus bija piekopusi, tika tagad ar lielu spēku atkārtots. Ešafoti bija<br />
sarkani no priesteru asinīm. Reiz ar hugenotiem pārpildītās katorgas un cietumi tika tagad<br />
ar viņu vajātiem pārpildīti. Pieķēdēta pie airu sola un lēni aiz siksnām vilkdama, katoļu<br />
garīdzniecība izbaudīja tagad tās mokas, ar kādām viņa tik daudz bija mocījusi lēnos<br />
ķecerus.» «Tad nāca dienas, kad izdeva visbarbariskākos likumus, sprieda visnecilvēciskās<br />
tiesas; neviens nevarēja būt drošs, ka neizdara kādu nāves noziegumu, sveicinot savu<br />
kaimiņu, vai skaitot savu lūgšanu... kad no katra kakta uzmanīja spiegi; kad giljotīna katru<br />
168
Change language