You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Globālā</strong> <strong>Vienprātība</strong><br />
atvēra Bībeli un izskaidroja tās patieso nozīmi, visiem norādot uz Kristu kā grēcinieku<br />
taisnību un vienīgo izglābšanās cerību. Bezgala lielas bija klostera priekšnieka dusmas,<br />
kurš tik ļoti cerēja izveidot Tausenu par drosmīgu Romas aizstāvi. Tagad viņu nekavējoties<br />
aizsūtīja uz citu klosteri un vēl stingri uzmanīja, lai tas paliktu tikai savā cellē.<br />
Par šausmām jaunajiem aizbildņiem vairāki mūki drīz vien paziņoja, ka viņi ir<br />
pievērsušies protestantismam. Caur celles restēm Tausens saviem biedriem bija atklājis<br />
īsto patiesību. Ja šie dāņu cienīgtēvi cīņā pret ķecerību būtu stingri turējušies pie baznīcas<br />
izstrādātajām metodēm, tad Tausena balsi vairs nekad nedzirdētu, tomēr viņi reformatoru<br />
neatdeva pazemes cietuma kapam, bet izdzina no klostera. Un tad tie vairs neko nespēja<br />
aizkavēt. Tikko bija izdots karaļa edikts, kas aizsargāja jaunās mācības skolotājus. Tausens<br />
sāka sludināt. Viņam atvēra baznīcas, un ļaudis drūzmējās to klausīties. Cēlās arī citi Dieva<br />
Vārda skolotāji. Itin plaši tika izplatīta dāņu valodā pārtulkotā Jaunā Derība. Pāvesta<br />
piekritēju pūles darbu izjaukt to tikai vēl vairāk paplašināja, un nenācās vairs ilgi gaidīt,<br />
līdz Dānija atklāti pieņēma reformēto ticību.<br />
Arī Zviedrijā dzīvības ūdeni saviem tautiešiem atnesa jaunekļi, kas paši to bija smēluši<br />
no Vitenbergas avota. Divi no Zviedrijas reformācijas vadoņiem, Orebro kalēja dēli Olafs<br />
un Laurencijs Petri, mācījās pie Lutera un Melanhtona un patiesību, ko tādā veidā bija<br />
uzņēmuši, čakli sniedza tālāk. Olafs, līdzīgi lielajam reformatoram, modināja ļaudis ar savu<br />
dedzību un daiļrunību, kamēr Laurencijs, līdzīgi Melanhtonam, savā garīgajā izglītībā<br />
palika uzmanīgs un vienmēr mierīgs. Abi bija taisni un dievbijīgi vīri ar lielām teoloģiskām<br />
zināšanām un nesatricināmu drosmi patiesības aizstāvēšanā. Pāvestības pretestības jau arī<br />
netrūka. Katoļu priesteri centās radīt satraukumu neizglītotajā, māņticīgajā tautā. Pūlis<br />
bieži uzbruka Olafam Petri, un vairākos gadījumos viņš tikko izglāba savu dzīvību. Tomēr<br />
reformatori atradās karaļa aizbildniecībā un aizsardzībā.<br />
Valdot Romas baznīcai, ļaudis bija nabadzības nomākti, tos ļoti nežēlīgi apspieda. (243)<br />
Viņiem nebija Svēto Rakstu, un, tā kā reliģija sastāvēja tikai no simboliem un<br />
ceremonijām, kas prātam nesniedza nekādu gaismu, tad tie atgriezās pie savu pagānisko<br />
senču māņticīgajiem uzskatiem un ieradumiem. Tauta sašķēlās strīdīgās frakcijās, kuru<br />
bezgalīgās cīņas pavairoja vispārējo postu. Karalis izšķīrās par reformāciju valstī un<br />
baznīcā, tādēļ viņš apsveica šos spējīgos palīgus cīņā pret Romu.<br />
Zviedrijas monarha un tautas vadošo vīru klātbūtnē Olafs Petri ļoti talantīgi aizstāvēja<br />
reformētās ticības mācības pret Romas cīnītājiem. Viņš pastāvēja uz to, ka baznīctēvu<br />
atziņas ir pieņemamas tikai tad, ja tās saskan ar Rakstiem, ka būtiskās ticības pamati Bībelē<br />
atklāti tik skaidri un vienkārši, ka visi cilvēki to var saprast. Kristus sacīja: "Mana mācība<br />
nav Manis paša, bet tā, kas Mani sūtījis" (Jāņa 7:16.), un Pāvils paskaidroja, ka, ja viņš<br />
sludinātu kādu citu Evaņģēliju, ne to, ko ir saņēmis, tad lai viņš ir nolādēts. (Gal.1:8.) "Kā<br />
gan," sacīja reformators, "cilvēki uzdrošinās pašu izdomātas dogmas ieviest ar likumu un<br />
143
Change language