Globālā Vienprātība

Globālā Vienprātība
Nodaļa 31 - Ļauno garu darbība
Redzamās un neredzamās pasaules savienošanās, Dieva eņģeļu kalpošana un ļauno
eņģeļu darbība bībelē skaidri parādās un ir nešķirami no cilvēces vēstures. Velna esamību
arvien vairāk apšauba, un svētie eņģeļi, kuri allaž ir kalpojošie gari, «kas kalpo un top
izsūtīti uz kalpošanu to dēļ, kas iemantos debess prieku»1, tiek no daudziem uzskatīti kā
nomirušo gari. Bet raksti māca ne tikai, ka ir labi un ļauni eņģeļi, bet dod arī neapstrīdamus
pierādījumus, ka tie nav mirušu cilvēku gari, kas atstājuši miesu. {LC 263.1}
Jau pirms cilvēki tapa radīti, bija eņģeli, jo kad zemei pamati tika likti, tad rīta zvaigznes
kopā priecīgi dziedāja un visi Dieva bērni gavilēja. Pēc grēkos krišanas tika eņģeļi izsūtīti,
apsargāt dzīvības koku, un tas bija tad, kad vēl neviens cilvēks nebija miris. Eņģeļi jau pēc
dabas ir augstāki par cilvēkiem. Dāvids dziesminieks saka, ka Dievs cilvēku mazliet no
eņģeļiem atstādinājis.2 {LC 263.2}
Svētie raksti uzdod eņģeļu skaitli, varas un godības lielumu, rāda arī, kādas attiecības
viņiem ir pret dievišķo valdīšanu un pret pestīšanas darbu. «Kungs ir stiprinājis savu
godības krēslu debesīs, un viņa valstība valda pār visu.» «un es dzirdēju daudz eņģeļu
balsis visapkārt ap godības krēslu.» Viņi atrodas pie visu ķēniņu {LC 263.3}
Ķēniņa— kā stipri sulaiņi, kas gaida uz viņa pavēlēm, «klausīdami viņu vārda balsi».1
Desmittūkstoši reiz desmittūkstoši un tūkstoši un atkal tūkstoši bija to debess sūtņu skaits,
kurus praviets Daniēls redzēja. Apustulis Pāvils sacīja, viņu esot «mirijādi», nebeidzams
skaits.2 Viņi dodas kā Dieva sūtņi, apžilbinoši savā godībā un ātri savā gaitā, kā zibens.
Eņģelis, kurš pie Kristus kapa parādījās, un kura izskats bija kā zibens un apģērbs balts kā
sniegs, sacēla sargos neaprakstāmas bailes, «izbailēs no tā sargi drebēja un tapa kā miruši.»
3 Kad augstprātīgais asīrietis, Sanheribs, Dievu apsmēja un zaimoja un draudēja Israēlu
iznīcināt, «tai pašā nakti notikās, ka tā Kunga eņģelis izgāja un nokāva asīriešu lēģerī simts
astoņdesmit un piecus tūkstošus.» «un Kungs sūtīja vienu eņģeli, kas visus varenus kara
vīrus, lielkungus un virsniekus nomaitāja asīriešu ķēniņa lēģerī, ka tas ar izbailēm atkal
atgriezās savā zemē.» 4 {LC 263.4}
Eņģeļi tiek sūtīti pie Dieva bērniem ar žēlastības uzdevumiem: pie Ābrahāma ar
svētības apsolījumiem; Sodomas vārtos, glābt taisno Latu no pilsētas uguns likteņa; pie
E1ijas tuksnesī, kad viņš aiz novārguma un bada gribēja gandrīz nobeigties; pie Ēļa ar
uguns ratiem un uguns zirgiem mazā pilsētiņā, kurā viņš bija ieslēgts no ienaidniekiem; pie
Daniēla, ka viņš būdams pie pagānu ķēniņa galma pēc lūdzās dievišķās gudrības, jeb kad
bija atstāts lauvam par upuri; pie Pētera, kad viņš uz nāvi notiesāts bija Hēroda cietumā;
pie gūstekņiem Filipos, pie Pāvila un viņa pavadoņiem vētrainā naktī uz jūras, pie
Kornēlija, lai sagatavotu viņu evaņģēlija uzņemšanai; pie Pētera, lai viņu nosūtītu ar
313