Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Globālā</strong> <strong>Vienprātība</strong><br />
dvēseli un miesu un tomēr neatrada atvieglinājumu. Tā Romas mācības bija tapušas par<br />
sirdsapziņas saitēm. Tūkstoši atstāja draugus un radus un pavadīja savu dzīvi šaurās<br />
klostera istabiņās. Ar bieži atkārtojošos gavēšanu, ciešot nežēlīgas pātagas, naktis neguļot,<br />
ceļos nometušies garas moku pilnas stundas uz aukstas akmeņa grīdas pavadot, ar<br />
tāliem svētceļojumiem, ar pazemojošiem grēku nožēlošanas darbiem, ar briesmīgākām<br />
pašmocībām— tūkstoši cerēja iemantot sirdsapziņas mieru. Daudzi, nospiesti no grēku<br />
nastām, kaitēm bija pastāvīgi bailēs, bailēs par Dieva dusmību, cieta tālāk un grima kapā<br />
bez mazākā cerības vai gaismas stariņa. {LC 79.2}<br />
Valdieši ilgojās dot izsalkušām dvēselēm dzīvības maizi, nest viņām miera vēsti un<br />
rādīt uz Kristu kā vienīgo glābšanas cerību. Viņi uzskatīja mācību, ka labi darbi nolīdzina<br />
Dieva likumu pārkāpumus, par maldiem. Palaušanās uz cilvēku nopelniem neļauj ieraudzīt<br />
Kristus bezgalīgo mīlestību. Jēzus mira kā upuris par cilvēkiem, jo krituse cilvēce nevarēja<br />
pate salīdzināties ar Dievu. Krustā sistā un augšāmcēlušos Pestītāja nopelni ir kristīgās<br />
ticības pamats. Dvēseles atkarība no Kristus ir ne mazāka, un savienošanās caur ticību lai<br />
ir tikpat iekšķīga, kā miesas locekļiem vienam ar otru un kā vīna koka stīgām ar vīna koku.<br />
Pāvestu un priesteru mācības bija cilvēkiem mācījušas Dieva raksturu un pat Kristu<br />
uzskatīt kā kautko stingru, drūmu un atbaidošu, Kristu nostādīja tā, itkā tam nepietiktu<br />
tikdaudz līdzjūtības, cik vajadzētu priekš visas kritušās cilvēces, un tāpēc ir nepieciešama<br />
priesteru vidutājība un ir jāpiesauc svētie. Tie, kuru sirdis Dieva vārds jau bija apgaismojis,<br />
tiecās maldinātām dvēselēm norādīt uz Kristu kā līdzcietīgu, mīlēdamu Pestītāju, kas stāv<br />
ar izstieptām rokam un lūdz pie sevis visus, lai nāk ar savām grēku nastām, savām rūpēm<br />
un bēdām. Viņi ilgojās nobīdīt pie malas tos šķēršļus, kurus sātans bija sacēlis augstus kā<br />
kalnus, lai cilvēki neredzētu apsolīšanas un nenāktu tieši pie Dieva, savus grēkus atzīdami<br />
un piedošanu un mieru izlūgdamies. {LC 80.1}<br />
Ar lielu dedzību valdiešu ticības sūtnis atklāja jautājošām dvēselēm dārgā evaņģēlija<br />
patiesības.Ar uzmanību vilka ārā rūpīgi rakstītās svēto rakstu daļas.Viņam bija liels prieks<br />
iedot cerību tai dvēselei, kurā vēl bija dzīva sirdsapziņas balss un kura bija pārliecināta par<br />
saviem grēkiem, kura redzēja tikai Dievu kā atriebēju, kas gaida uz netaisnības atriebšanu.<br />
Ar trīcošām lūpām un asaru pilnām acīm, bieži nokritis uz ceļiem viņš atklāja saviem<br />
brāļiem saldos apsolījumus — grēcinieku vienīgo cerībn. Tādā ceļā patiesības gaisma<br />
iespiedās dažā labā drūmā dvēselē, aizbaidīja tumšos mākoņus un taisnības saule ar saviem<br />
dziedinošiem stariem darīja tālāk savu darbu. Atgadījās bieži tā, ka vienu vai otru svētu<br />
rakstu daļu nevarēja diezgan lasīt, jo klausītāji atkal un atkal gribēja pārliecināties, vai viņi<br />
pareizi dzirdējuši. Īpaši nopietni vēlējās sekošu vārdu atkārtojumus: «Jēzus Kristus, viņa<br />
Dēla,asinis šķīsta mūs no visiem grēkiem.»1«un kā Mozus tuksnesi čūsku paaugstinājis,<br />
tāpat Cilvēka dēlam būs tapt paaugstinātam, ka visi, kas tic uz viņu, nepazūd, bet dabū<br />
mūžīgu dzīvošanu.»2 Tādā ceļā daudzi nāca pie skaidrības attiecībā uz Romas mācībām.<br />
Viņi redzēja cik iedomīga bija mācība par cilvēku un eņģeļu starpniecību starp Dievu un<br />
35
Change language