Globālā Vienprātība

Globālā Vienprātība
Nodaļa 35 - Sirdsapziņas Brīvība Apdraudēta
Tagad protestanti pret Romas mācībām izturas daudz labvēlīgāk kā agrākajos gados.
Tajās zemēs, kur katolicisms nav pārsvarā, pāvesta piekritēji, lai iegūtu iespaidu, iet
samierināšanās ceļu, un rezultātā pieaug vienaldzība pret doktrīnām, kas reformētās
baznīcas šķir no pāvestīgās hierarhijas; aizvien plašāk izplatās uzskati, ka galu galā
svarīgākajos punktos mēs nemaz tik ļoti neatšķiramies, kā esam iedomājušies, un ka maza
piekāpšanās no mūsu puses novestu pie labākām attiecībām ar Romu. Bija laiks, kad
protestanti tik dārgi pirkto sirdsapziņas brīvību vērtēja ļoti augstu. Viņi savus bērnus mācīja
ar nepatiku novērsties no pāvestības un uzskatīja, ka cenšanās saskaņoties ar Romu ir
pielīdzināma neuzticībai pret Dievu. Bet cik ļoti atšķirīgas ir tagad izteiktās domas!
Pāvestības aizstāvji saka, ka viņu baznīca tikusi apmelota un protestantu pasaule gatava
atzīt šo paziņojumu. Daudzi uzsver, ka būtu netaisni mūsdienu baznīcu tiesāt par tām
negantībām un bezjēdzībām, kas iezīmēja viņas drausmīgo valdīšanu neziņas un tumsas
gadsimtos. Šīs baznīcas ārkārtējo nežēlību tie attaisno kā barbarisma laikmeta sekas un
aizbildina to, sakot, ka modernās civilizācijas iespaids ir mainījis tās uzskatus.
Vai ļaudis tiešām būtu aizmirsuši, ka pirms astoņiem gadsimtiem šī augstprātīgā vara
sevi pasludināja par nemaldīgu? Šis apgalvojums nav atsaukts, bet deviņpadsmitajā
gadsimtā apstiprināts ar vēl lielāku noteiktību kā jebkad agrāk. Ja Roma apgalvo, ka
"baznīca nekad nav maldījusies, nedz arī saskaņā ar Rakstiem kādreiz var maldīties" (1),
kā gan tad var neņemt vērā pamatlikumus, kas noteica tās rīcību pagājušajos laikmetos?
Pāvestīgā baznīca nekad neatteiksies no savām pretenzijām uz nemaldīgumu. Tā visu
savu agrāko rīcību uzskata par pareizu, ieskaitot arī vajāšanas pret citādi domājošiem, un,
ja tai dotu izdevību, vai tā šodien neatkārtotu tos pašus darbus? Atņemiet tikai
ierobežojumus, ko tagad uzlikušas laicīgās varas, un atdodiet Romai agrāko rīcības brīvību,
tad ātri vien atkal atdzims tirānija un vajāšanas.
Par pāvestības hierarhijas attieksmi pret sirdsapziņas brīvību un briesmām, kas sevišķi
apdraud Savienotās Valstis, ja katoļu politika gūs sekmes, kāds labi pazīstams rakstnieks
saka sekojoši:
Savienotajās Valstīs daudzi ir noskaņoti jebkādas bailes no Romas katolicisma nosaukt
par fanātismu vai bērnišķību. Viņi šīs baznīcas raksturā un nostājā nesaskata neko naidīgu
mūsu brīvajai iekārtai un neatrod neko ļaunu vēstošu tās varas pieaugšanā. Tāpēc kaut
nedaudz salīdzināsim mūsu valdības pamatlikumus ar dažiem katoļu baznīcas principiem.
Savienoto Valstu konstitūcija nodrošina sirdsapziņas brīvību. Nekas mums nav dārgāks
vai svarīgāks. Pāvests Pijs IX 1854. gada 15. augusta apkārtrakstā sacīja: "Bezjēdzīgās un
maldīgās mācības par sirdsapziņas brīvības aizstāvēšanu ir augstākā mērā samaitājošas –
339