You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Globālā</strong> <strong>Vienprātība</strong><br />
pieņemšanas. Bet tauta ir aizgriezusi savas ausis prom no patiesības un tās ir piegriezusi<br />
pasakām. Apustulis Pāvils sacīja attiecībā uz pēdējām dienām: «Jo nāks laiki, ka tie to<br />
veselīgo mācību nepanesīs.»2 Šis laiks ir jau pilnīgi atnācis. Vairākums negrib bībeles<br />
patiesības, jo tās nesaietas ar grēcīgās, pasaulīgās sirds kārībām; un sātans sagatavo viņiem<br />
maldus, kurus viņi mīl. {LC 298.3}<br />
Bet Dievs grib atrast tautu zemes virsā, kas bībeli un vienīgi tikai bībeli grib turēt par<br />
visu mācību mērauklu un visu reformu pamatu. Ne mācītu vīru domas, ne zinātnes<br />
slēdzieni, ne baznīcas sapulčn ticības apliecības un lēmumi, sapulces, kuru tikpat daudz,<br />
kā baznīcu, kuras tikpat nevienprātīgas kā baznīcas, ne vairākums, ne mazākums: neviena<br />
balss viena par sevi, ne visas kopā, nevar uzskatīt par kāda reliģiskas ticības punkta<br />
pierādījumu. Iekams mēs pieņemam kādu mācību vai priekšrakstu, mums jāprasa kā<br />
pierādījumu skaidru: «Tā saka tas Kungs.» {LC 299.1}<br />
Sātans pastāvīgi cenšas virzīt uzmanību uz cilvēkiem un ne uz Dievu. Vinš tautai liek<br />
skatīties drīzāk uz bīskapiem, garīdzniekiem un teoloģijas profesoriem kā uz saviem<br />
vadoņiem, nekā pētīt svētos rakstos un pašiem redzēt, kas ir viņu pienākums.Valdīdams<br />
pār vadoņiem, viņš var arī tautas masas dabūt zem sava iespaida. {LC 299.2}<br />
Kad Kristus nāca pasludināt dzīvības vārdu, vienkāršā tauta viņu labprāt uzklausījās;<br />
un pat daudzi priesteri un virsnieki viņam ticēja. Bet augstākie priesteri un sabiedrības<br />
priekšstāvji bija nolēmuši viņa mācības iznīcināt un nopulgot. Kaut gan visas viņu pūles<br />
bija veltīgas, atrast kautkādu apsūdzību pret viņu, kautgan viņi nevarēja nesajust dievišķo<br />
spēku un gudrību, kas pavadīja visus viņa vārdus, viņi tomēr sapinās savos aizspriedumos;<br />
viņi atmeta skaidrākos viņa kā Mesijas pierādījumus, jo citādi viņi taptu spiesti palikt par<br />
viņa mācekļiem. Šie Jēzus pretinieki bija vīri, kurus godāt tauta jau no bērnības bija tikusi<br />
mācīta un zem kuru autoritātes bija pieradusi liekties bez kādiem noteikumiem. «Kā tas<br />
nāk.» prasīja viņi, «ka mūsu virsnieki un gudrie rakstu mācītāji netic Jēzum? Vai šie<br />
dievbijīgie vīri viņu nepieņemtu, kad viņš Kristus būtu?» Tas bija tādu skolotāju iespaids,<br />
kas jūdu tautu bija pavedinājuši atmest savu Pestītāju. {LC 299.3}<br />
Gars, kurš toreiz iekustināja priesterus un virsniekus, parādās vēl šo baltu dienu pie ļoti<br />
daudziem, kas lielas lietas domā par savu dievbijību. Viņi liedzas pētīt svētos rakstus<br />
attiecībā uz šī laika īpašām patiesībām. Viņi atsaucas uz savu lielo skaitu, uz savu bagātību<br />
un uz savu vispārību un skatās niecinoši uz patiesības aizstāvjiem, kā uz nedaudziem<br />
nabagiem, neatzītiem ļaudīm, kuriem ir tāda ticība, kas tos šķir no pasaules. {LC 300.1}<br />
Kristus jau iepriekš redzēja, ka nepiederošas autoritātes piesavināšana, kāda tā parādījās<br />
pie rakstu mācītājiem un farizejiem, nebeigsies arī vēl tad, kas jūdi tiks izkaisīti. Viņam<br />
bija pravietisks pārskats pār pacēlušos cilvēcīgo autoritāti, kas gribēja valdīt pār cilvēku<br />
sirdsapziņu, un tas priekš baznīcas visos laikos ir bijis briesmīgs lāsts. Un viņa briesmīgās<br />
apsūdzības pret rakstu mācītājiem un farizejiem un viņa brīdinājumi tautai, neklausīt viņas<br />
359
Change language