Globālā Vienprātība

Globālā Vienprātība
kas stāsta par Kristus otro atnākšanu un Viņa valdīšanu godībā, viņi gaidīja, ka 1840. gadā
norisināsies lieli notikumi." (11) "Jemenā es (..) sešas dienas pavadīju Rekaba bērnu vidū.
Viņi nedzer vīnu, nestāda vīnadārzus, nesēj nekādu sēklu un dzīvo teltīs, pieminot veco,
labo Jonadabu, Rekaba dēlu; pie viņiem es atradu arī izraēliešus no Dana cilts (..), kas līdz
ar Rekaba bērniem gaidīja drīzu Mesijas atnākšanu Debess padebešos." (12)
Ar līdzīgu ticību kāds misionārs tajā laikā sastapās arī tatāru zemē. Tatāru priesteris pie
šī misionāra griezās ar jautājumu, kad Kristus nāks otrreiz. Kad misionārs atbildēja, ka viņš
par to neko nezina, priesteris šķita ļoti pārsteigts par tādu Bībeles skolotāja neinformētību
un tad paskaidroja savu uz pravietojumiem dibināto viedokli, ka Kristum esot jānāk ap
1844. gadu.
Anglijā Adventes vēsti iesāka sludināt jau 1826. gadā. Šī kustība tur gan nepieņēma tik
noteiktu veidu kā Amerikā un tik vispārīgi nemācīja arī precīzu adventes laiku, tomēr lielo
Kristus drīzās atnākšanas patiesību, ka Viņš parādīsies spēkā un godībā, sludināja plašos
apmēros, un ne tikai starp sektantiem un tiem, kas nostājās pret anglikāņu baznīcu. Angļu
rakstnieks Mourants Broks stāsta, ka šī "valstības Evaņģēlija" sludināšanā bija
iesaistījušies apmēram septiņi simti anglikāņu baznīcas mācītāju. Arī Lielbritānijā tika
sniegta vēsts, kas par Kunga atnākšanas laiku nosauca 1844. gadu. No Savienotajām
Valstīm tālu un plaši izplatīja preses izdevumus par Kristus otro adventi. Šīs grāmatas un
žurnālus iespieda arī Anglijā. Un 1842. gadā Roberts Vinters, pēc tautības anglis, kurš
Amerikā bija pieņēmis adventes ticību, bet, atgriezies dzimtajā zemē, sāka sludināt vēsti
par Kunga nākšanu. Daudzi viņam šajā darbā pievienojās un mācību par tiesu izplatīja
dažādās Anglijas daļās.
Dienvidamerikā, lielas nezināšanas un garīdzniecības maldu apņemts, kāds spāņu
jezuīts Lakunza atrada Svētos Rakstus un pieņēma patiesību par Kristus drīzo atnākšanu.
(363) Jūtot iekšēju paskubinājumu, viņš brīdināja arī citus, tomēr, lai izvairītos no Romas
baznīcas sodiem, savus uzskatus publicēja, maskējoties ar pieņemtu vārdu "Rabīns Ben–
Israels", uzdodoties par atgrieztu jūdu. Lakunza dzīvoja astoņpadsmitajā gadsimtā, bet ap
1825. gadu viņa grāmata, atradusi ceļu uz Londonu, tika pārtulkota angļu valodā. Šis
izdevums padziļināja Anglijā jau pamodināto interesi par otro adventi.
Vācijā astoņpadsmitajā gadsimtā šo doktrīnu mācīja izcilais Bībeles pētnieks un
kritiķis, luterāņu mācītājs Bengels. Papildinot savu izglītību, Bengels nodevās teoloģijas
studijām, uz ko dabīgi tiecās viņa nopietnais un reliģiskais raksturs un ko atbalstīja
iepriekšējo gadu audzināšana un disciplīna. Kā daudziem citiem domājošiem jauniešiem
agrāk un vēlāk, arī viņam nācās cīnīties ar reliģiskas dabas šaubām un grūtībām, par ko tas
varēja izjusti liecināt, kā "daudzas bultas caururba manu nabaga sirdi un darīja jaunību
grūti panesamu". (13) Kļuvis par Virtembergas konsistorijas locekli, viņš aizstāvēja
reliģijas brīvību. "Atzīdams baznīcas tiesības un priekšrocības, viņš atbalstīja domu par
220