You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Globālā</strong> <strong>Vienprātība</strong><br />
truluma un tikumiskas pagrimšanas ziedu laikmets. Parīze tapa par milzīgu nabagmāju;<br />
tiek rēķināts, ka īsi pirms revolūcijas sākšanās divisimts tūkstoši nabagu ir lūgušies ķeizara<br />
labdarības. Tikai jezuīti ziedēja izpostītā tautā un ar nežēlīgu tirāniju valdīja par baznīcām<br />
un skolām, par cietumiem un katorgām.» Evaņģēlijs būtu Francijai atrisinājis viņas<br />
politiskos un sociālos jautājumus, kura pateicoties savas garīdzniecības, savu ķēniņu un<br />
likumdevēju veiklumam bija pavisam samulsināta. Tā pati veiklība beidzot iedzina arī<br />
tautu anarhijā un postā. Romai pār viņu valdot tauta bija pazaudējusi pašuzupurēšanās<br />
svētītās mācības un Pestītāja nesavtīgās mīlestības piemēru. Viņa bija atradināta no<br />
pašaizliedzības darbiem savu tuvāko labā. Bagātie netraucēti apspieda nabagus; nabagiem<br />
verdzībā un pazemojumā nebija palīdzības. Bagāto un vareno savtība kļuva jo dienas vairāk<br />
redzama, spieda jo dienas vairāk. Muižnieku mantkārība un nežēlība gadusimteņiem ilgi<br />
uz vissāpīgāko bija spaidījusi zemniekus. Bagātie izmantoja nabagus, un nabagi ienīda<br />
bagātos. Daudzās provincēs visa zeme piederēja tikai muižniekiem, un strādnieku šķira<br />
bija viņu zemi kalpi; viņi atkarājās no muižas īpašnieka žēlastības un bija spiesti izpildīt<br />
viņu pārmērīgās prasības. Baznīcas un valsts uzturēšana tika uzlikta vidējām un zemākām<br />
šķirām; jo smagi nodokļi gulās uz viņām.<br />
«Muižnieku iedomas uzskatīja par augstāko likumu; rentnieki un zemnieki varēja<br />
nomirt badā, bez kā apspiedēji būtu i ausi pacēluši. Visās pārmaiņās, visos gadusimteņos<br />
tautai vajadzēja ievērot tikai muižas īpašnieka intereses. Zemesstrādnieku dzīve bija<br />
nemitīgs pūlinš, nebeidzams posts; ja kāds kādreiz uzdrīkstējās sūdzēties, rupja nicināšana<br />
bija atbilde. Tiesas vienmēr vairāk ievēroja muižniekus, nekā zemniekus. Tiesnešu<br />
piekukuļošana tika atklāti piekopta un, pateicoties vispārīgam dzīves un tikumiskam<br />
sabrukumam, vienkāršai aristokrātijas iegribai bija likumisks spēks. Pat ne puse no<br />
strādājošām šķirām priekš valsts un baznīcas ievāktiem nodokļiem nenonāca valsts vai<br />
baznīcas mantas kambaros; viss pārējais tika izšķiests ar vismierīgāko sirdi. Un šie vīri,<br />
kas tādā kārtā savus līdzcilvēkus padarīja par nabagiem, paši bija brīvi no visiem<br />
nodokļiem, un ar tiesībām, vai nu caur likumu, vai paradumu, ieņemt visus valsts amatus.<br />
Priviliģētās šķiras skatījās simts un piecdesmit tūkstoši, un lai viņas apmierinātu, miljoni<br />
cilvēku tika pazudināti uz pazemojošu bezcerības dzīvi. {LC 199.2}<br />
Galms bija nodevies izšķērdībai un izdzīvei.Valdnieku un pavalstnieku starpā bija maz<br />
uzticības.Katrs valdības pasākums un solis tika uzskatīts ar aizdomām,visur gribēja<br />
ieraudzīt viltu un patīgumu. Luijs XV vairāk kā piecdesmit gadus, pirms iesākās revolūcija,<br />
noturējās uz Francijas troņa, neskatoties uz ļauniem laikiem un savu neuzņēmīgo<br />
vieglprātīgo raksturu un izvirtīgo dzīvi. Kad valstij bija tāda samaitāta, nežēlīga<br />
aristokrātija un nabadzībā kritušas un tumšas zemākās šķiras, kad pate valsts pie tam<br />
finansielos spaidos un tauta sarūgtināta, tad nevajaga pravieša acis, lai paredzētu draudošo<br />
briesmu uzliesmojumu. Uz savu padomdevēju brīdinājumiem ķēniņš bija paradis atbildēt:<br />
«Cenšaties visu tik ilgi uzturēt kārtībā, kamēr es dzīvoju; pēc manl1s nāves lai notiek kas<br />
166
Change language