Globālā Vienprātība

Globālā Vienprātība
Sātans pastāvīgi lūko piekrāpt cilvēkus, ka tie grēku sauc par taisnību un taisnību par
grēku. Cik panākumu pilns bija viņa darbs! Cik bieži peļ Dieva kalpus un pārmet tiem, kad
viņi noteikti un droši nostājas patiesības sargu vietās! Vīrus, kas ir ieroči sātana rokās, slavē
un apkrauj glaimiem, pat uzskata par mocekļiem, bet Dievam uzticīgos, kurus būtu
jāpabalsta, uzlūko ar aizdomām un neuzticību un atstāj vienus. {LC 182.1}
Neīstais svētums, viltotā svētu darīšana vēl vienmēr krāpj un māna. Visādos veidos
atklājas tas pats gars, kas valdīja Lutera laikā. Vēl šodien cilvēku sirdis tiek novērstas no
svētiem rakstiem,liek viņiem sekot pašu jūtam un iespaidiem, pirms tie paklausījuši Dieva
likumiem. Nevainību un patiesību apkraut ar pārmetumiem ir sātana vissekmīgākais cīņas
paņēmiens. {LC 182.2}
Bez bailēm Luters aizstāvēja evaņģēliju pret uzbrukumiem, kas nāca no visām pusēm.
Visās cīņās Dieva vārds izrādījās par varenāko ieroci. Ar šo vārdu viņš cīnījās pret
augstprātīgi piesavināto pāvesta autoritāti un zinātnieku racionālistisko filozofiju, ar to viņš
kā klints stāvēja pretī murgotājiem. kas gribēja piebiedroties reformācijai. {LC 182.3}
Katrs no šiem pretējiem elementiem pats nostādīja sev blakus vajadzīgās vietas iz
svētiem rakstiem, un cilvēku gudrība kļuva par reliģiskās patiesības un atziņas avotu. {LC
183.1}
Racionālisms dievināja prātu un padarīja viņu par reliģijas tiesnesi. Romas baznīca
prasīja, ka visi atzītu viņas visaugstākā priestera inspirāciju, kādu nepārtraukti viens no
otra mantojuši visi Romas bīskapi, sākot no apustuļa Pētera. Šī Romas mācība dod jo
bagātīgu izdevību visādām izvirtībām un ļaunumiem, slēpties zem apustuliskās pavēles
segas. {LC 183.2}
Mincera un viņa līdzbiedru iedvesma, kuru tie prasīja atzīt, nebija nekas cits, kā tikai
iedomas, un viņu iespaids bija postošs kā priekš cilvēku, tā priekš dievišķās autoritātes.
Patiesā Kristus draudze uzskata Dieva vārdus par lielāko iedvestās patiesības krātuvi un
visādu garu pārbaudītājiem. {LC 183.3}
Atgriezies Vartburgā, Luters pabeidza savu Jaunās Derības tulkojumu, un drīz vācu
tauta dabūja evaņģēliju viņas pašas valodā. No visiem patiesības mīļotājiem tulkojums tika
saņemts ar lielu prieku, bet tie, kas labāk izvēlējās cilvēku teikas un likumus, to ar
apsmieklu atmeta. {LC 183.4}
Tas vien jau satracināja priesteru domas, ka tauta tagad pate varēs spriest un runāt par
Dieva priekšrakstiem, un viņu nezināšana kļūs visiem redzama. Miesas gudrības ieroči bija
bezspēcīgi pret gara šķēpu. Roma izlietoja visu savu autoritāti, lai kavētu svēto rakstu
izplatīšanos; bet dekrēti, lāsti un mocības bija tikpat bezspēcīgi. Jo vairāk bībeli nolādēja
un aizliedza, jo vairāk tauta gribēja zināt, ko viņa māca. Visi, kas vien tik prata lasīt, gribēja
paši mācīties un pētīt Dieva vārdus. Visur viņus ņēma līdz, lasīja un atkal lasīja un ātrāk
111