Globālā Vienprātība

Globālā Vienprātība
Tiem, kas uzskatīja, ka "Evaņģēlija sludināšana ir bauslības gals", Veslijs sacīja: "Mēs
tādus uzskatus noteikti noraidām. Tas nesaskan jau ar sākotnējo bauslības nolūku, proti,
pārliecināt cilvēkus par grēku un pamodināt tos, kuri vēl arvien guļ pašā elles malā."
Apustulis Pāvils paskaidro: "Caur bauslību nāk grēku atzīšana", un, kamēr cilvēks
neapzinās grēku, viņš tik tiešām nejutīs vajadzību pēc Kristus salīdzinošajām asinīm.(..)
"Tiem, kas ir veseli," kā mūsu Kungs pats paskaidro, "ārsts nav vajadzīgs, bet tiem, kas
slimi." Tāpēc piedāvāt ārstu veselajiem vai tādiem, kas vismaz iedomājas sevi esam
veselus, ir bezjēdzība. Jums vispirms tie jāpārliecina, ka viņi ir slimi, citādi tie neizrādīs
nekādu pateicību par jūsu pūlēm. Tikpat bezjēdzīgi ir piedāvāt Kristu tiem, kuru sirds ir
vesela un vēl nekad nav tikusi salauzta." (16)
Tā sludinot Dieva žēlastības Evaņģēliju, Veslijs, līdzīgi savam Kungam, centās
"paaugstināt bauslību un darīt to godājamu. Viņš uzticīgi darīja Dieva uzdoto darbu, un
rezultāti, kurus tam bija lemts skatīt, bija brīnišķīgi. Beidzoties vairāk kā astoņdesmit gadus
ilgajai dzīvei, no kuras vairāk kā pusgadsimtu viņš bija pavadījis kā ceļojošs sludinātājs,
varēja saskaitīt apmēram pāri par pusmiljonu dvēseļu, kas sevi atklāti atzina par viņa
sekotājiem. Bet to cilvēku skaits, kuri, pateicoties viņa darbam, no grēku radītā sabrukuma
un pagrimuma tika pacelti augstākā un skaidrākā dzīvē, kā arī to skaits, kurus viņa mācība
vadīja dziļākos un bagātākos piedzīvojumos, nekļūs zināms, līdz visa atpestīto ģimene būs
sapulcināta Dieva valstī. Viņa dzīve katram kristietim sniedz nenovērtējami dārgu mācību.
Kaut šī Kristus kalpa ticība un pazemība, nenogurstošā dedzība, uzupurēšanās un
nodošanās atspoguļotos arī mūsdienu draudzēs!
157