Globālā Vienprātība

Globālā Vienprātība
sakaros. Vistumšākā vajāšanu naktī, palikdami uzticīgi evaņģēlijam, bohēmieši acis
nenovērsuši raudzījās uz tālo debessmalu kā ļaudis, kas gaida rītu. Viņu dzīve bija iekritusi
nelabā laikā, bet viņi atcerējās Husa vārdus, atcerējās,ko Jeronīms bija atkārtojis— paiešot
veseli gadusimteņi, iekams varēšot uzaust diena. Šie vārdi priekš husītiem nozīmēja to
pašu, ko kādreiz Jāzepa vārdi ciltīm gūstniecībā: «Es mirstu un Dievs jūs piemeklēs un
izvedīs iz šīs zemes.» Ap 1470. gadu vajāšanas mitējās un iesākās diezgan labs laiks priekš
kritīgiem. «Kad bija pienācis gadusimteņa gals, Bohēmijā un Šveicē skaitījās divi simti
«Apvienoto brāļu draudzes.». Tik liels skaits bija izbēdzis iznīcinošām uguns liesmām un
zobenam un drīkstēja noskatīties, kā aust Husa sludinātā diena.» {LC 113.2}
64