4. lielais jāņa evaņģēlijs. 4 grāmata. 1-263

kādu aizdoto lielāko summu viņš nevarētu un nevēlētos svētīgi un izdevīgi izlietot, tad arī no Manis nevienam
cilvēkam nav uzlikts par pienākumu nabadzīgam viņa prasīto summu aizdot, jo ar to viņš savu
naudu, ar ko būtu varējis kādam patiesi palīdzēt, tīšā prāta ir kā aizmetis prom un tam nabaga ņēmējam
tikai sagādājis izdevību, caur ko viņš sāktu, un pēc viņa dabas arī vajadzētu, sākt just pamudinājumu
uz visādam pārmērībām. Tāds darbs tātad nebūtu sevišķi labs, vēl vairāk, tieši otrādi, tas dēvējams ja ne
tieši par sliktu, tad tomēr par ļoti dumju — kas nevarētu būt patīkams Manai mīlestībai un vēl mazāk
Manai gudrībai.
5] Ak, pavisam citādi būtu, ja nāktu kāds nabaga vīrs, par kuru jūs zināt, ka viņš gan prot ar naudu
apieties un ir kļuvis nabags tikai caur nepatīkamu nejaušību, un no jums vēlētos aizņemties naudu, tā
jums viņam nav jāatrij arī bez augiem u bez drošās pārliecības jebkad dabūt atpakaļ! Ja tas vīrs to naudu
ir izlietojis labi, tad viņš kā jūsu brālis jau arī zinās, kas viņam pēc tam būs darāms, jo viņam pret jums
ir tie paši pienākumi, kas jums pret viņu.
6] ja viņš aizlienēto tomēr nespētu atmaksāt atpakaļ, tad tādēļ jums uz viņu nav jādusmojas vai jūsu
kredīts jāmeklē pie viņa pēcnācējiem, jo tas būtu cietsirdīgi un pilnīgi pret Manu kārtību. Bet ja pēcnācēji,
sevišķi bērni vai pirmie mazbērni ir nonākuši pie pārticības, tad viņi darītu ļoti labi un Man patīkami,
ja viņi dzēstu to parādu, ko viņu tēvs vai vectēvs n kāda cilvēku drauga ir aizņēmušies. Bet, ja tas
notiek, tad cilvēku draugs gan zinās, ko aiz mīlestības uz Mani un tuvāko viņš ar šo naudu darīs.
7] Tātad, ja Es saku, ka jums jūsu nauda jāaizdod arī tiem, kas jums to nevar atmaksā atpakaļ, tad
ar o Es gribu teikt to, ka jums ar savu naudu vai citiem krājumiem jārīkojas tieši tā, kā Es nu jums esmu
parādījis; kas ir virs tā vai zem tā, tas būtu vai nu dumji vai ievērojams ļaunums, tātad rupjš grēks pret
patiesu tuvākā mīlestību!
99. Par pareizu un nepareizu palīdzību
1] (KUNGS:) “Tātad lielais lozungs cauri visām bezgalības sfērām, kā lielajā dabas valstībā, tā arī
bezgalīgajā garu valstībā, saucas “kalpošana”.
2] To labi pazina arī elles ļaunie apdzīvotāji — tikai ar to vareno starpību no Debesu iedzīvotāju
kalpošanas, ka ellē pamatā katrs grib tikt apkalpots, un, ja kāds pakalpo otram, tad tā ir tikai liekulība,
tātad vienmēr ļoti savtīgi ieinteresēta šķietama pakalpība, caur ko viens otru grib maldināt, lai pie kāda
izdevīga gadījuma viņu jo drošāk dabūtu zem saviem nagiem u no viņa krišanas gūt sev labumu.
3] Kāda ellišķa daba savus priekšniekus tieši tāda pat iemesla dēļ paceļ augstākā pakāpē, kādēļ jūras
krastā zināmas sugas lijas — bruņurupuci. Tāda pakalpīga lija kādā muklājā ierauga bradājam apkārt
bruņurupuci. Bruņurupucis cenšas nonākt uz sauszemes, lai sava izsalkuma apmierināšanai meklētu
zāli. Gaļas kārā lija parāda viņam laipnību! Vispirms izceļ to no muklāja un liek uz sausas, zālēm bagātas
zemes. Lija kādu laiku noskatās un tikai pavisam viegli pārbauda, cik ciets it kā ir bruņurupuča
apvalks. Bet tā kā viņa asais knābis no apvalka nevar izkniebt ne gabalu gaļas, tad viņš nabaga bruņurupucim
tik ilgi ļauj pavisam mierīgi ganīties, līdz tas, tiekdamies pēc zālēm, bezbailīgāk un pārdrošāk no
bruņām izbāž galvu.
4] Kad lija pie bruņurupuča šo pakļāvību mana viņa ar saviem nagiem saķer mīksto, gaļaino galvu,
tad paceļ bruņurupuci augsti gaisā un nes to uz turieni, kur zemē mana akmeņainu pamatu. Tur viņas
augšā pacelto bruņurupuci atlaiž vaļā, un te sākas tā nāvējošais kritiens. Bultas ātrumā nonākdams uz
akmeņainās virsmas, tas sasprāgst gabalos un lija viegliem spārniem, kas tāpat bultas ātrumā savu krītošo
upuri bija pavadījusi, tad arī ātri ir klāt un par savu iepriekšējo pakalpojumu sāk sev ņemt algu un
ar to piepildīt savu vienmēr izsalkušo māgu. Te jums ir ellišķas darba dedzības dabīga aina.
5] Tas gan arī ir pakalpojums, bet tikai ļoti savtīgs un tātad katrs vairāk vai mazāk savtīgs pakalpojums,
kādu cilvēki savstarpēji parāda, arī vienmēr vairāk vai mazāk ir radniecisks ar elles iztapību un,
ciktāl tas ir radniecisks, tam Manā un visu Manu debesu priekšā neiespējami būt kādai vērtībai. Tikai
tīri nesavtīgs pakalpojums ir arī tīri debesu pakalpojums un Manā un visu Manu Debesu priekšā vienīgi
tam ir patiesa un pilnīga vērtība.
6] Tātad ja jūs savstarpēji viens otram pakalpojat, tad pakalpojat mīlestībā un patiesā brālībā, kā
tas ir Debesīs! Ja kāds no jums lūdz pakalpojumu, tad pakalpojiet visā priekā un mīlestībā un pirms
pakalpojuma neprasiet lūdzējam algu; jo tā dara arī pagāni, kas nepazīst patieso Tēvu Debesīs, un viņu
parašas vairāk ir ņemtas no dzīvniekiem nekā no viena Dieva. Tam pieradījumu vel līdz šai dienai dod
102