Views
1 week ago

4. lielais jāņa evaņģēlijs. 4 grāmata. 1-263

2] Es ar labo draugu nu

2] Es ar labo draugu nu eju prom, tālu prom un projām no šī apvidus. Mēs ejam caur brīnišķu aleju, un koki noliecas tā priekšā, kuram es sekoju. Viņam vajag būt kam lielam visu garu valstībā! Ak, daži koki noliecoties gandrīz lūzt. 3] Tu, Cinka, gan arī nāc līdzi, bet esi redzams ļoti neskaidri, un, škiet, nemani, kā koki liecas mana drauga priekšā! Pasaulei tas tak ir kaut kas dīvains, bet tā tomēr ir patiesība! 4] Dīvaini, dīvaini! Tagad koki pat sāk runāt! Skaļos un labi sadzirdamos čukstos tie saka: “Sveiciens svēto svētajam, sveiciens lielajam ķeniņu ķēniņam no mūžības uz mūžību!” 5] Vai tu to neatrodi ļoti ārkārtēju?! Bet nepatīkamā kārtā tu tomēr izturies tā, itkā tu tā ko pavisam nepamanītu, jeb vai ta būtu tik parasta parādība, kā kāds slinks lietus uz zemes! 6] Jā, jā, tas draugs, kura priekšā noliecas koki un sauc viņam slavu, saka man, ka tas, kas līdzīgs tev mums seko, neeso tu pats, bet gan tikai tavas dvēseles ēnveidīgs attēls un izraisīts tikai mūsu atmosfērā. No tavas dvēseles, kā no kādas gaismas, izejot zināmi dzīvibas stari; tiklīdz tie pieskaroties mūsu atmosfērai, tad tie iegūstot izskatu, gandrīz līdzīgā veidā, kā dienā no kāda cilvēka izejošie stari, ja tie krīt uz kāda spoguļa virsmas, arī tūlīt pieņem tā cilvēka izskatu, no kura izejoši tie sasniedz spoguļa virsmu. 7] Es tikai vēlētos paskatīties uz tavām kājām un pārliecināties, ka tu nenāc līdz, bet tikai lidinies līdz. Un pareizi, tu nekustini ne rokas, ne kājas, un tomēr seko mums labu septiņu soļu attālumā! Nu es saprotu, kādēļ tu neredzi kokus noliecamies un nedzirdi to brīnumainos čukstus! 8] Bet aleja nu kļūst arvien šaurāka un koki zemāki, bet toties stāv ciešāk viens pie otra; bet noliekšanās un čuksti tādēļ nebeidzas. Bet ceļš kļūst arvien nogurdinošāks. Bet nu aleja jau ir tik šaura un ceļš tik ērkšķains un brikšņains, ka uz priekšu mēs varam tikai ar lielām pūlēm! Vēl nav redzamas nekādas beigas, kaut gan draugs saka, ka ceļš drīz būs galā un mēs busim pie mērķa. Ak, tagad krūmu kociņi aug tik cieši kopā un zeme ir gandrīz akmeņaina, un starp akmeņiem viss ir pilns dadžiem un ērkšķiem; bet te nu jau gandrīz vairs nevar tikt uz priekšu! 9] Es draugam jautāju, kādēļ mēs esam iegriezušies tik briesmīgi sliktā ceļā. Bet draugs saka: “Paskaties tikai pa labi un pa kreisi, un abās pusēs tu atklāsi jūru, kura ir bezgala dziļa. Tā ir tā viena un vienīgā, beigās jau ļoti šaura un ērkšņaina, bet tomēr stingra zemes mēle, kas stiepjas starp abām bezgala lielajām jūrām. Tā visu laicīgo pasauli savieno ar lielo mirušo viņpasaules paradīzes zemi. Kas tur grib nonākt, tam šo ceļu jau vajag paciest, jo tas ir vienīgais! 10] Redzi, Cinka, tādu dīvainu atbildi man nu deva manas mācības draugs un vadonis. Bet es nu viņam atkal jautāju un saku: “Pasaulē arī ir ļoti daudzi slikti ceļi, bet tur cilvēki sev izpalīdz. Viņi ņem cirvjus, laužņus un lāpstas, un ceļu izlabo. Kādēļ šeit tā kas nenotiek?!” 11] Bet draugs saka: “Tādēļ, ka tieši šie varenie krūmāji šo zemes mēli aizsargā no bieži pārāk spēcīgām vētrām! Ja šis vienīgais stingrais ceļš ar šiem krūmājiem nebūtu tik cieši un stingri saglabāts, tad varenie viļņi ar to spēcīgām brāzmām to jau sen būtu pilnīgi aizskalojuši. Bet tā kā šie ērķšu krūmi tik cieši saauguši, sevišķi pret abiem krastiem, tad spēcīgie viļņi pret tiem salūzt un to biezo zaru starpā nogulsnē to putas, kas pamazām sacietē par akmeņiem, un tikai vienmēr vairāk nostiprina šo ļoti svarīgo zemes mēli. Bet šī zemes mēle nes pazemības un stingras pamatpatiesības vārdu. Bet tie abi, pazemība un patiesība, cilvēkiem vēl vienmēr bija bijuši pilni ērkšķiem. 12] Redzi, Cinka, tā runāja draugs, un manī nu kļūst brīnumaini gaišs, un es sāku pamanīt, ka manā sirdī kaut kas iesāk kustēties, un tas kas kustas, ir gaisma, un gaismai sirdī ir kā kāda embrija mātes miesās forma. Tā ir pavisam tīra — es to redzu. Bet nu tā kļūst arvien lielāka un varenāka! Ak, kas tā tomēr ir par brīnišķu un pilnīgi tīrāko gaismu! Tā noteikti ir patiesākā dzīvības gaisma no Dieva patiesa cilvēka sirdī! Jā, jā, tā tas ir! Tā nu nepārtraukti pieaug un ak, cik tā man dara labu! 13] Mēs vēl staigājam pa šauro taku, bet tagad brikšņi un ērkšķi mani vairs nemulsina; es arī vairs nejūtu sāpes, ja ērkšķis man arī vēl iedur un traucē. Nu krūmāji kļūst retāki, koki atkal kļūst lielāki, atkal veidojas brīnišķa aleja. Krūmāji pilnīgi izbeidzas, zemes mēle paplašinas un jūras krasti no mums arvien vairāk attālinas un es jau redzu, gan vēl lielā attālumā, ļoti brīnišķu zemi ar skaistākiem kalnājiem un virs kalniem mirdz brīnišķa rīta ausma. Bet mēs vēl vienmēr neesam iznākuši no arvien lielākas un platākas kļuvušas alejas, un ļoti lielie un augstie koki mana drauga un vadoņa priekšā vēl nav beiguši noliekt to majestātiskās galotnes, un to čuksti nu skan kā brīnišķas un tīri noskaņotas arfas! 14] Ak, Cinka! Te, te jau ir tik ļoti neaprakstāmi brīnišķi. Bet arī tu vēl lidinies mums līdz un esi tikpat mēms, kā iepriekš. Bet tu tur nekā nevari darīt, jo tas neesi tu, bet gan tas ir tikai tavs paviršs attēls. Ak, ja arī tu tā ko varētu redzēt, bet tad arī otrā pusē, laicīgā dzīvē to pavisam labi un dzīvi atcerēties, 52

cik ievērības cienīgs cilvēks tu tad būtu! Es arī tas varētu būt, ja no visa tā kas paliktu atmiņā; bet man nekas nepaliks! Tomēr draugs saka, ka ar laiku man atkal par visu to tiks atdota dzīva atmiņa; bet pirms tam man arī miesā vajadzēs iziet šo ērkšķaino ceļu! 53. Corels paradīzē 1] (CORELS:) “Ak, bet bet mana iekšējā dzīvības gaisma nu jau kļust milzīgi spēcīga; tā nu jau pārņem visu manu iekšieni! Ak, cik šī gaisma tomēr dara labu visai manai būtībai! Bet nu es to redzu kāda neparasti draudzīga četrgadīga bērna stāvā! Un viņam jābūt ļoti gurdram, jo viņš izskatās tīri kā kāds mazs Dievs, bet ne kā ēģiptiešu, romiešu un grieķu fantāzijas dievi, bet gan kā jūdu patiesā Dieva brīnumains attēls. Viņš ir patiesas dievības attēls. 2] Ak, tagad es gan atzīstu, ka ir tikai viens patiess Dievs; bet Viņa svēto seju ieraudzīs tikai tie, kuriem ir pilnīgi tīra sirds. Man gan būs grūti to ieraudzīt, jo mana sirds bija pavisam izmisīgi netīra! Tu gan, draugs Cinka, jo pie tavas sirds es neatklāju gandrīz nekā netīra, izņemot to traipu un pavedienu, ar kā palīdzību tev nepieciešami kādu laiku vēl vajag būt saistītam ar pasauli. 3] Bet tikai tagad, gan vēl diezgan lielā attālumā, es ieraugu plašās alejas beigas. Tagad vairs nav ne pēdas no kādas jūras, visapkārt visauglīgākā un brīnumskaistākā zeme; dārzi pie dārziem, visur stāv skaistākās mājas un pilis! Ak, tas tomēr ir neaprakstāmi brīnišķīgi! 4] Mans draugs saka, tās vēl tuvu nav nekādas Debesis, bet gan tā ir paradīze. Līdz šim neviens mirstīgais Debesīs neesot nonācis, jo līdz šim uz turieni neesot ticis uzcelts neviens tilts. Visi taisnīgie, kas kopš radības sākuma ir dzīvojuši uz šīs zemes, staigā šeit kopā ar Ādamu, Noasu, Ābramu, Īzāku un Jēkabu. Šo brīnišķi skaisto zemi ierobežo tie augstie kalni. Kas tajos kalnos nonāktu, tas jau saskatītu Debesis ar Dieva eņģeļu lieliem pulkiem, bet iekšā tik ilgi neviens nevarētu ieiet, līdz pāri lielajai aizai, kurai nav nekāda pamata, netiks uzcelts uz mūžību pastāvošs, stiprs tilts. 5] Mēs nu ejam tik ātri kā vējš. Manam gaismas cilvēkam manī ir jau kāda astoņgadīga zēna izskats, un man liekas, ka viņa domas visu manu būtību izgaismo kā zibens. Es gan jūtu to neaprakstāmo diženumu un dziļumu, bet to formas es vēl neaptveru. Tajās vajag būt kaut kam brīnumainam! Bet katras izejošās domas zibens manī izsauc neaprakstāmas svētlaimes sajūtu. Tādu svētlaimi visa zeme nepazīst, arī nevar to sajust! Jo visa zeme ir tikai Dieva žēlastības tiesa, — bet kā nekā tiesa, bet labākā tiesā svētlaime vienmēr ir dalīta taupīgi. 6] Nu mēs jau esam pienākuši ļoti tuvu pie augstajiem kalniem, un kļūst arvien brīnišķīgāk! Kāda brīnumu pēc brīnuma neaprakstāma daudzveidība! Tos visus aprakstīt nepietiek tūkstots cilvēku dzīves. 7] Un tikai te es redzu, pie kalniem dzīvo neskaitāmi skaistāko cilvēku! Bet mūs abus, t.i., mani un manu draugu, viņi, šķiet, nepamana; jo viņi iet mums garām steidzīgiem un vienmēr možiem soļiem, bet neizturas tā, it kā viņi mūs redzētu; kamēr manu draugu tak redzami sveicina visi koki! Tā ir dīvaina garu tauta! 8] Aha, aha, mēs nu arī esam uzkāpuši kāda augsta kalna virsotnē! Ak Dievs, ak Dievs, mēs te nu stāvam, un sevišķi es, nezinādams, ko tālāk darīt! Tālākā attālumā es vienmēr skaidrāk saskatu kādu lielu, vairāk kā saules gaišu horizontu. Te jābūt Dieva Debesu sākumam, bet kas tad mūžam ietu prom, mūžam augstāk un augstāk prom. 9] Bet starp šeit un tur atveras kāda aiza, lielāka kā telpa starp Zemi un Sauli. Pāri tai nu tiks celts tilts! Pie Dieva tas viss gan var būt pavisam labi iespējams. 10] Bet tagad mans iekšējais gaismas cilvēks jau ir tik liels kā es pats, un dīvaini, es nu kļūstu miegains un manas domas liek man atgulties uz zaļā un smaržīgā zālāja! Es to arī darīšu!” 54. Attiecības starp ķermeni, dvēseli un garu 1] ES saku: “Redzat, tikai tagad viņš pāries trešajā stadijā; te labi ievērojat viņa runu!” 2] KIRENIJS saka: “Kungs, ja Corels nu iemieg mums neredzamajā zālienā, kas caur to tad tiks panākts? Vai tam tā vajag būt, vai bez zināmas iemigšanas viņš nevarētu pāriet trešajā stadijā?” 3] ES saku: “Ja viņa dvēsele būtu tīra, tad tas ietu arī bez zināmā miega; — bet cik ilgi viņa dvēsele vēl caur zināmām saitēm ir savienībā ar miesu, pirms stadijas mainīšanās vajag iestāties zināmai nesamaņai, kurā dvēsele nemanot pāriet citā stadijā. To, ko Corela dvēsele nu redzēja un runāja otrajā 53

Page 1 Page 2 Page 3 Page 4 Page 5 LIELS APJOMS. Kėdaģlpu ...
Volume 4 No. 1: January 1975 - Craig Sams
Profesiju aprakstu katalogs - lielais
2014 RCS-REGN-PAGE-1 TO 4
Page 1 Page 2 Page 3 Säkums kaut kam lielam. Mercedes-Benz R ...
Page 1 Page 2 Page 3 Page 4 Valuair Plus Modelos Codlgo ...
Page 1 Page 2 _H „am _____ __.„ Page 3 Page 4 Page 5 Page 6 ...
Page 1 Page 2 Page 3 Page 4 FOOD FACILITIES r, F7 F8 F9 F10 F1 ...
Page 1 Page 2 I'. JÜbfJ/ïf“ WWW.BOOKS4ALL.NET Page 3 Page 4 ...
Page 1 Page 2 Page 3 Page 4 Page 5 N mi FJH Muzikas Kumìsijas ...
Page 1 Page 2 x @mms îsâs amm mn œ Page 3 Page 4 )5ml )ml ŕ ...
Page 1 Page 2 4 Q V Ö Q Q 25. April bis 09.Mai 2006 14 Tage all ...
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Lielais Kristaps - Nacionālais Kino centrs
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Page 1 Page 2 Page 3 Page 4 varsshiadaua Aufl-Pusii Bruswiiu ...
Page 1 Page 2 Two-Piece' Dress No. 2423 5|ZEs :4, |s. lß (Shown at ...
Page 1 Page 2 NON SLIP MATS Page 3 Page 4 Page 5 Page 6 ...
Page 1 Page 2 Page 3 Page 4 Page 5 Page 6 JAMES NOBLE ...
Pictures part 4 - KNX
4. APGAISMOJUMS UN ATTĒLI
Page 1 Page 2 Page 3 Page 4 Pilates Studio Granit ltııeııiııtl Fiet ...
Page 1 Page 2 Page 3 Cüm kluku '. C LIEU Page 4 Page 5 Page 6 ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - bsrrw.org
Page 1 J 4 .un H. Nm m. l __..._ T m . un Mm mw m wurm Hm Emu C ...
Page 1 Page 2 II J” 9/514“ WWW. BOOKS4ALL. NET Page 3 Page 4 ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...