11.04.2018 Views

4. lielais jāņa evaņģēlijs. 4 grāmata. 1-263

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

cik ievērības cienīgs cilvēks tu tad būtu! Es arī tas varētu būt, ja no visa tā kas paliktu atmiņā; bet man<br />

nekas nepaliks! Tomēr draugs saka, ka ar laiku man atkal par visu to tiks atdota dzīva atmiņa; bet pirms<br />

tam man arī miesā vajadzēs iziet šo ērkšķaino ceļu!<br />

53. Corels paradīzē<br />

1] (CORELS:) “Ak, bet bet mana iekšējā dzīvības gaisma nu jau kļust milzīgi spēcīga; tā nu jau pārņem<br />

visu manu iekšieni! Ak, cik šī gaisma tomēr dara labu visai manai būtībai! Bet nu es to redzu kāda<br />

neparasti draudzīga četrgadīga bērna stāvā! Un viņam jābūt ļoti gurdram, jo viņš izskatās tīri kā kāds<br />

mazs Dievs, bet ne kā ēģiptiešu, romiešu un grieķu fantāzijas dievi, bet gan kā jūdu patiesā Dieva brīnumains<br />

attēls. Viņš ir patiesas dievības attēls.<br />

2] Ak, tagad es gan atzīstu, ka ir tikai viens patiess Dievs; bet Viņa svēto seju ieraudzīs tikai tie, kuriem<br />

ir pilnīgi tīra sirds. Man gan būs grūti to ieraudzīt, jo mana sirds bija pavisam izmisīgi netīra! Tu<br />

gan, draugs Cinka, jo pie tavas sirds es neatklāju gandrīz nekā netīra, izņemot to traipu un pavedienu,<br />

ar kā palīdzību tev nepieciešami kādu laiku vēl vajag būt saistītam ar pasauli.<br />

3] Bet tikai tagad, gan vēl diezgan lielā attālumā, es ieraugu plašās alejas beigas. Tagad vairs nav ne<br />

pēdas no kādas jūras, visapkārt visauglīgākā un brīnumskaistākā zeme; dārzi pie dārziem, visur stāv<br />

skaistākās mājas un pilis! Ak, tas tomēr ir neaprakstāmi brīnišķīgi!<br />

4] Mans draugs saka, tās vēl tuvu nav nekādas Debesis, bet gan tā ir paradīze. Līdz šim neviens<br />

mirstīgais Debesīs neesot nonācis, jo līdz šim uz turieni neesot ticis uzcelts neviens tilts. Visi taisnīgie,<br />

kas kopš radības sākuma ir dzīvojuši uz šīs zemes, staigā šeit kopā ar Ādamu, Noasu, Ābramu, Īzāku un<br />

Jēkabu. Šo brīnišķi skaisto zemi ierobežo tie augstie kalni. Kas tajos kalnos nonāktu, tas jau saskatītu<br />

Debesis ar Dieva eņģeļu lieliem pulkiem, bet iekšā tik ilgi neviens nevarētu ieiet, līdz pāri lielajai aizai,<br />

kurai nav nekāda pamata, netiks uzcelts uz mūžību pastāvošs, stiprs tilts.<br />

5] Mēs nu ejam tik ātri kā vējš. Manam gaismas cilvēkam manī ir jau kāda astoņgadīga zēna izskats,<br />

un man liekas, ka viņa domas visu manu būtību izgaismo kā zibens. Es gan jūtu to neaprakstāmo diženumu<br />

un dziļumu, bet to formas es vēl neaptveru. Tajās vajag būt kaut kam brīnumainam! Bet katras<br />

izejošās domas zibens manī izsauc neaprakstāmas svētlaimes sajūtu. Tādu svētlaimi visa zeme nepazīst,<br />

arī nevar to sajust! Jo visa zeme ir tikai Dieva žēlastības tiesa, — bet kā nekā tiesa, bet labākā tiesā svētlaime<br />

vienmēr ir dalīta taupīgi.<br />

6] Nu mēs jau esam pienākuši ļoti tuvu pie augstajiem kalniem, un kļūst arvien brīnišķīgāk! Kāda<br />

brīnumu pēc brīnuma neaprakstāma daudzveidība! Tos visus aprakstīt nepietiek tūkstots cilvēku dzīves.<br />

7] Un tikai te es redzu, pie kalniem dzīvo neskaitāmi skaistāko cilvēku! Bet mūs abus, t.i., mani un<br />

manu draugu, viņi, šķiet, nepamana; jo viņi iet mums garām steidzīgiem un vienmēr možiem soļiem,<br />

bet neizturas tā, it kā viņi mūs redzētu; kamēr manu draugu tak redzami sveicina visi koki! Tā ir dīvaina<br />

garu tauta!<br />

8] Aha, aha, mēs nu arī esam uzkāpuši kāda augsta kalna virsotnē! Ak Dievs, ak Dievs, mēs te nu<br />

stāvam, un sevišķi es, nezinādams, ko tālāk darīt! Tālākā attālumā es vienmēr skaidrāk saskatu kādu<br />

lielu, vairāk kā saules gaišu horizontu. Te jābūt Dieva Debesu sākumam, bet kas tad mūžam ietu prom,<br />

mūžam augstāk un augstāk prom.<br />

9] Bet starp šeit un tur atveras kāda aiza, lielāka kā telpa starp Zemi un Sauli. Pāri tai nu tiks celts<br />

tilts! Pie Dieva tas viss gan var būt pavisam labi iespējams.<br />

10] Bet tagad mans iekšējais gaismas cilvēks jau ir tik liels kā es pats, un dīvaini, es nu kļūstu miegains<br />

un manas domas liek man atgulties uz zaļā un smaržīgā zālāja! Es to arī darīšu!”<br />

5<strong>4.</strong> Attiecības starp ķermeni, dvēseli un garu<br />

1] ES saku: “Redzat, tikai tagad viņš pāries trešajā stadijā; te labi ievērojat viņa runu!”<br />

2] KIRENIJS saka: “Kungs, ja Corels nu iemieg mums neredzamajā zālienā, kas caur to tad tiks panākts?<br />

Vai tam tā vajag būt, vai bez zināmas iemigšanas viņš nevarētu pāriet trešajā stadijā?”<br />

3] ES saku: “Ja viņa dvēsele būtu tīra, tad tas ietu arī bez zināmā miega; — bet cik ilgi viņa dvēsele<br />

vēl caur zināmām saitēm ir savienībā ar miesu, pirms stadijas mainīšanās vajag iestāties zināmai nesamaņai,<br />

kurā dvēsele nemanot pāriet citā stadijā. To, ko Corela dvēsele nu redzēja un runāja otrajā<br />

53

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!