4. lielais jāņa evaņģēlijs. 4 grāmata. 1-263

12] Jā, tajos turpmākajos laikos starp patiesiem Mana Vārda piekritējiem Es šur un tur gan arī modināšu
vīrus un kalpones, kam caur viņu mīlestības pilnajām sirdīm no Manis tiks atklāti visi debess un
pasauļu noslēpumi; bet būs nedaudzi, kas to visu pieņems kā ko pārliecinoši patiesu!
13] Bet kam tas tiks atklāts, tie to skatīs, un viņiem būs liels prieks, un viņi slavēs un cildinās Tā
vārdu, kas viņiem kā pilnīgi pārliecinoši patiesu ir atklājis tādas lietas, pie kurām citādi nekad nevar
novest nekāds cilvēcisks prāts.
14] Jā, uz šīs zemes reiz būs cilvēki, kuru acu priekšā visa radība tiks atritināta kā kādi slepeni ieva
raksti; bet nevienam, kas iepriekš nav ticējis Manam Vārdam un tajā netiks kristīti, šāda žēlastība netiks
piešķirta!
110. Kristība. Trīsvienība Dievā un cilvēkā
1] KIRENIJS jautā: “Kungs, es ticu visam, ko Tu, ak Kungs, māci; vai es tādēļ jau arī esmu
nokristīts?”
2] ES saku: “Nē, nokristīts tu gan vēl neesi, bet nu tas tieši nav no svara! Jo kas te tic kā tu, draugs,
tas garā ir tikpat labi kā nokristīts un, proti, ar visu kristības svētību.
3] Jūdiem gan ir apgraizīšana, kas ir primskristība un ašai par sevi Manā priekšā tai nav nekāda vērtība,
ja apgraizītais vienlaicīgi nav arī apgraizītu sirdi. Zem kādu apgraizītu sirdi Es saprotu tīri izslaucītu
un ar visu mīlestību pilnu sirdi, kas ir vairāk vērta nekā visa apgraizīšana no Mozus lejup līdz mums.
Pēc apgraizīšanas uz kādu laiku nāca Jāņa kristīšana ar ūdeni, kas no viņa mācekļiem tiek turpināta, bet
arī šī kustība pati par sevi nav nekas, ja pa priekšu jau neiet vai tomēr pavisam noteikti neseko grēku
nožēlošana.
4] Kas tādēļ nopietnā nodomā laboties liek sevi kristīt ar ūdeni, tas caur to nedara nekādu kļūdu;
bet tikai viņam nav jātic, ka tad ūdens tīra viņa sirdi un spēcina viņa dvēseli. To panāk tikai viņa paša
pavisam brīva griba; ūdens tikai apzīmē un caur to norāda, ka griba, kā gara dzīvs ūdens, dvēseli nu
tāpat ir attīrījusi no grēkiem ka dabīgais ūdens te tīra ādu un pārējo miesu no putekļiem un cita veida
netīrumiem.
5] Kas ūdens kristību ir pieņēmis patiesi pareizā nozīmē, tas ir pilnīgi nokristīts, ja pie vai jau pirms
kristīšanas akta kristītā sirdī griba ir izdarījusi savu iedarbību. Ja pie tam tas tā nav, tad tīri ūdens kristībai
nav ne niecīgākā vērtība un nepanāk nekādu matērijas svētību un vēl mazāk kādu pestīšanu.
6] Tāpat arī nepilngadīgu bērnu kristīšanai nav nekāda vērtība izņemot kā tīri ārējai zīmei par uzņemšanu
kādā labākā draudzē un ka bērns saņem vārdu, kas acīmredzami dvēseles dzīvībai nav nekāda
vērtība, bet gan tikai ārēji politiska. Šī iemesla dēļ bērnam varētu dot vārdu arī bez apgraizīšanas un
Jāņa ūdens kristībām un Manā priekšā tas būtu vienalga; jo nekāds vārds kāda dvēseli nepadara svētu,
bet gan vienīgi brīva, laba griba visu savu dzīvi pēc labākās izpratnes pareizi rīkoties. Caur gribu un rīcību
katrs vārds var tikt svētīts; bet otrādi tas nkad nav iespējams.
7] Kad Jānis kristīja, tad viņam, kā arī viņa mācekļiem nesa kristīt bērnus, ja bērna apzinīgais aizbildnis
stādījās priekšā un uz svētāko apsolīja dedzīgi rūpēties par bērna pareizi audzināšanu. Nu, šajā
gadījumā vārda dēļ kāds bērns gan arī var tikt kristīts ar ūdeni, bet bērna miesu un dvēseli kristība nesvēta
ilgāk, kā tikai tik ilgi, līdz bērns nenāk pie patiesas Dieva un sevis paša izpratnes un nepielieto brīvu
gribu. Līdz tam aizbildnis lai apzinīgi rūpējas, ka bērns uz labāko tiek apgādāts visā, kas ir vajadzīgs
patiesas svētības sasniegšanai, — citādi aizbildnis uz savu dvēseli uzveļ visu atbildību.
8] Tādēļ ir labāk ūdens kristībām ļaut sekot tikai tad, kad cilvēks savas dvēseles un savas miesas svētīšanai
pats pēc savas izpratnes un brīvprātīgu pašatzīšanu ir spējīgs izpildīt visus noteikumus. Vispār
dvēseles un miesas svētībai ūdens kristības pavisam nav nepieciešamas, bet gan vienīgi izpratne un rīcība
pēc pareizas Dieva patiesības izpratnes. Bet ja tiek kristīts ar ūdeni, tad nav vajadzīgs tieši Jordānas
ūdens, tādēļ, ka Jānis kristīja Jordānā −, bet gan tam nolūkam ir labs katrs svaigs ūdens, tomēr labāk
avota ūdens nekā ūdens no cisternas, jo tas miesīgai veselībai ir labāks nekā sasmacis cisternas ūdens.
9] Patiesa un pie Manis vienīgi derīga kristība ir ar mīlestības uguni uz Mani un uz tuvāko un ar
gribas dzīvu dedzību un ar mūžīgas patiesības no Dieva svēto Garu! Šīs trīs lietas ir tās, kas Debesīs
katram dod derīgu liecību; tās ir mīlestība kā patiess Tēvs, griba kā dzīvs un patiess vārds vai Tēva Dēls;
un, beidzot, Svētais Gars kā mūžīgās un dzīvās Dieva patiesības izpratne, bet cilvēkā kā dzīvi darbīga un
vienīgi cilvēkā! Jo kas te nav cilvēkā un nenotiek aiz paša gribas tieksmes, tam priekš cilvēka nav nekāda
113