Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
dzirdēto un visi sāk Mani skaļi cildināt, kas turpinās ap pusstundu.<br />
2] Kad caur viņu skaļajiem slavinājumiem un cildinājumiem visi labi deva pazīt, ka viņi Mani ir<br />
pazinuši visos dzīvības dziļumos, pie Manis pienāca arī JŪDA ISKARIOTS un teica: “Kungs, es ilgi biju<br />
neticīgs; bet tagad arī es pilnībā ticu, ka Tu nopietnībā esi Pats Jehova jeb vai, mazākais, kāds Viņa patiess<br />
Dēls! Bet kaut ko es pie Tevis tomēr joprojām nevaru aptvert un tas pastāv tajā:<br />
3] Kā Tu kā Jehova, kas ir bezgalīgs, varēji atstāt to Tavu bezgalību un iespiesties iekšā šajā iznīcīgajā<br />
formā? Bet pie tam senā, bezgalīgā telpa palika vēl tā pati, kas tā šeit bija kopš mūžības! Tu kā Jehova<br />
tieši esi pati tā bezgalīgā telpa! Kā tā var pastāvēt savā nemainīgākā, bezgalīgākā būtībā un Tu Pats kā<br />
bezgalība šajā šaurajā cilvēka formā?<br />
4] Redzi, Kungs, tas ir loti svarīgs jautājums! Ja Tu man te dod pienācīgu gaismu, tad es esmu dedzīgākais<br />
no visiem Taviem mācekļiem, — bet citādi manu dvēseli vienmēr saduļķojušas nelielas šaubas!”<br />
5] ES saku: “Kā tas ir iespējams, ka visi nu redz, un vienīgi tu esi palicis akls?! Vai tad tu domā, ka<br />
Es esmu ieslēgts šajā čaulā?! Jeb vai saule ar tas iedarbīgo gaismu ieslēgta vienīgi tur, kur tā iedarbojas?<br />
Ka gan tu to varētu skatīt, ja tā ar savu gaismu nesniegtu tālāk kā līdz tās galējākai virsmai?<br />
6] Es esmu tikai Manis Paša mūžīgais viduspunkts; bet no tā Es tomēr mūžam nemainīgi piepildu<br />
bezgalīgo telpu.<br />
7] Es it visur esmu tas mūžīgais Es; bet šeit pie jums Es nu esmu Manas mūžīgās esamības vidū,<br />
no kura visa bezgalība vienādi nepārtraukti un vienādi nemainīgi tiek uzturēta tās bezgalīgākā, mūžīgā<br />
platībā.<br />
8] Es kopš mūžības mājoju Manā nepieejamā vidū un Manā nepieejamā no Manis Paša gaismā.<br />
Bet šīs zemes cilvēku dēļ Man ir labpaticis tādā veidā iziet no Mana nepieejamā vidus un Manas nepieejamās<br />
gaismas, ka Es tajā pat vidū un tajā pat gaismā, kas kopš mūžības bija pilnīgi nepieejama arī<br />
augstākiem eņģeļiem, nu devos uz šo zemi pie jums, cilvēkiem, un tagad pat no visām pusēm esmu labi<br />
pieejams, un jūs Manu gaismu varat lai panest.<br />
9] Bet, kad mēs no Sicharas devāmies ceļā šurp uz Galileju un pēc pusdienas laika atpūtāmies uz<br />
kāda kalna, tad Es vairākiem no jums patiesi rādījis, ka Mana riba sniedzas arī līdz Saulei. Atsauc to atmiņā<br />
un tad jau tu redzēsi, ka caur Manu visur vienādi vareni darbīgo gribu, Es visur esmu un varu būt<br />
mājās.<br />
10] JŪDA ISKARIOTS saka: “Ja es krietni padomāju, es gan varu atcerēties, ka Tu uz dažiem acumirkļiem<br />
aptumšoji sauli! Nu tas katrā ziņā nav nekāds sīkums −, bet tomēr stāsta, ka to spēja arī senie<br />
ēģiptieši — kā, tas, protams, ir cits jautājums! Lielajā dabā ir daudz dīvainu, noslēpumainu spēku; Tu<br />
tos pazīsti un senie magi arī tos pazina un tos sev pakļāva. Dabīgi, līdz šim, cik mēs zinām, neviens gars<br />
nav veicis tādus darbus kā Tu!<br />
11] Bet arī Tu neesi bez kādas pasaulīgas skolas. Jo par Tava tēva Jāzepa un pat Tavas mātes Marijas,<br />
kas bija Simona un Annas mācekle, izveicību stāsta dažādi; un ja vienam gudram jaunam cilvēkam ir<br />
tādi vecāki, tad viņš var jau daudz ko sasniegt! Bet tās ir tikai manas tīri pasaulīgās domas, jo kas atticas<br />
uz mani, tad es ticu, ka Tevī pilnībā mājo un darbojas Jehovas Gars.<br />
12] Kādu labumu man arī jāgūst no mūžam neredzamā Jehovas, kas kaut kur augstu pāri visām<br />
zvaigznēm sēž Savā nepieejamā gaismā un Savai radībai nekad Sevi nerāda, neveic nekādus brīnumus,<br />
izņemot ikdienas stereotipos, kas tikpat labi varētu tikt veikti no dabas?! Tādēļ Tu, mazākais, man esi<br />
patiess Jehova, jo caur vārdiem un darbiem Tu mūsu acu priekšā pārāk bieži un acīm saredzami esi sevi<br />
parādījis kā visas dabas un radības Meistaru. Kas kā Tu mirušiem spēj atkal atdot dzīvību pavēlēt elementiem<br />
un no gaisa pat radīt dažus nule kā pagatavotus ēzeļus un zivis un tāpat no gaisa piepildīt vecā<br />
Markusa ēdiena kambarus ar maizi un vīnu, tas man ir vienīgi patiesais Dievs, pāri kuram visi pārējie<br />
man ir bijuši nebijuši! Tātad lai Tavas tīri dievišķās spējas Tev ir, no kurienes Tu gribi, tad man Tu reiz<br />
esi īstens Dievs! Vai man ir taisnība vai ne?<br />
13] Kā to mans brālis Toms domāja, pavisam uz galvas kritis es tomēr neesmu! Es zinu, ko es zinu<br />
un ko es runāju; bet ja brālis Toms nepārtraukti domā, ka es esot ēzelis vai vērsis, tad viņš par mani<br />
vareni maldās! Ja es ar viņu gribētu runāt tā, kā es varētu runāt, viņš uz tūkstoti vārdu vienu man nevarētu<br />
atbildēt. Ja es Tevī jau sen nebūtu nojautis patieso Jehovu, tad es jau būtu atgriezies atpakaļ mājā<br />
pie saviem podiem; bet tā kā es vislabāk zinu, ar ko man Tevī ir darīšana, tad es palieku un pametu savu<br />
ļoti ienesīgo mākslu, neskatoties uz to, ka es arī tieši neesmu zelta un spožā sudraba ienaidnieks, jo Tavs<br />
garīgais zelts un sudrabs man ir mīļāks!<br />
127
Change language