Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
atrodas virsteikuma priekšā, dedzīgās vēlēšanās iemeslu. Bet te tas “viņš” stāv otrā personā, un kā noteiktu<br />
nevar pieņemt, ka zem izteiciena “tava mīlestība”, kas esot jaukāka nekā vīns, esot domāta tieši tā<br />
“viņa” mīlestība. Bet ja jau nezina, kas ir “viņš” un kas ir “mani”, no kurienes tad jāzina, kas ir tas, kura<br />
mīlestībai otrajā personā jābūt patīkamākai nekā vīnam?<br />
10] Vispār ar to tad mīlestībai arī nav izteikts nekāds sevišķs kompliments, ja saka, ka tā esot patīkamāka<br />
nekā vīns, ja tas iepriekš netiek apzīmēts kā kāds sevišķi lielisks. Jo mēdz būt arī pavisam nožēlojami<br />
slikti vīni! Bet ja mīlestība ir tikai patīkamāka vai lieliskāka nekā vīns bez kādas tā kvalitātes atškirības,<br />
tad tāda mīlestība patiesi pavisam nav kas sevišķs! Visā šajā pļāpāšanā galu galā gan var slēpties<br />
kas sevišķs, bet uz šīs zemes es to tomēr nekad nevaru atrast.<br />
11] Manas muļķības lielākai parādīšanai es pirmajam pantam vēl gribu pielipilnāt otru; kas, ja mana<br />
atmiņa mani neviļ, skan: “Tava eļļa ož saldi; tavs vārds ir izlieta eļļa, tāpēc meitas tevi mīlē.” Te pēc<br />
mana saprāta otrais pants pirmam der tieši kā kulaks uz aci! Kas tad tā ir par eļļu un kā? Kam tad šo<br />
eļļu jāosta? Kā kāda vārds var būt izlieta eļļa un kādēļ viņam tieši tādēļ jātiek no meitām mīlētam? Kas<br />
tās ir par meitām?<br />
12] Tādēļ dodies prom, <strong>lielais</strong> Zālaman, ar visu tavu lielo gudrību! Viens vārds no Tevis, ak Kungs,<br />
man ir tūkstots reiz tūkstots reizes vērtīgāks nekā visa augstā Zālamaniskā gudrība. Tagad man no<br />
Zālamana jau atkal pietiek! Ak Kungs, es lūdzu Tevi, atlaid man tālākos pantus, jo tie tālu pārsniedz<br />
skitisko!<br />
13] ES saku: “Pavisam labi, mans mīļais Simon, vai tu Man nevarētu atkārtot arī tos mudinājuma<br />
vārdus, kurus Es uz kalna teicu tiem, kuri skaistākā rīta dēļ negribēja iet lejā no kalna, par kuriem vārdiem<br />
tu apgalvoji, ka tiem noteikti nebūtu nekāda iekšēja, garīga nozīme? Ja tu tos vārdus atceries, tad<br />
saki Man tos vēlreiz priekšā!”<br />
14] Nedaudz apmulsušu seju SIMONS saka: “Ja atmiņa mani neviļ, tad tie nedaudzie vārdi itkā gan<br />
skanēja tā: “Lejā pie brīvi stāvošiem galdiem uzkavējas tas pats rīts, kā šeit augšā kalnā; jūs to baudīsiet<br />
īsajā ceļā lejup un lejā to baudīsiet dubulti. Mūsu miesām vajadzīgs kāds spēcinājums, un tā ātri ejam<br />
lejā pie galdiem!” Es ticu, ka Tu, ak Kungs un Meistar, esi runājis tieši tā!?”<br />
15] ES saku: “Pavisam labi, Mans mīļais Simon! Tu to teikumu pilnīgi pareizi atkārtoji vārdu pa vārdam!<br />
Bet ko tu saki uz to, ja Es tev nu saku, ka tas no Manis teiktais mudinošais teikums nu kā piepildīti<br />
garīgi izsaka tieši to pašu, ko tavi abi Man no Zālamana Augstās dziesmas izklāstītie panti!”<br />
16] SIMONS saka: “Pirms es to aptveru, drīzāk aptveru to, ka ievērojami lielā jūra jau rītu tiks pārveidota<br />
par auglīgu pļavu. Jo tas, ko Tu, ak Kungs, uz kalna teici, tas bija skaidrs un gaišs un mēs visi<br />
pārāk skaidri sapratām, kas mums patīkamā kārtā darāms, un proti, jāiet lejā un šajā brīnišķīgajā rītā<br />
pavisam labā garastāvoklī jāsēžas pie galdiem, lai spēcinātos ar labi pagatavotām brokastīm. Kas to itkā<br />
nav sapratis, tam vajag būt bijušam pavisam kurlam.<br />
17] Bet kas tā saprot arī abus Augstās dziesmas pantus? Kas, kā es Tev rādīju, dabīgi ir tīrākais neprāts!<br />
Bet ja tie tas ir, kas tad tajos nopietni var gribēt meklēt kādu augsti gudru, garīgu jēgu?! Tas ar<br />
pilnām tiesībām man liekas tieši tā, kā kādu vairāk dzīvniekam nekā cilvēkam līdzīgu mēmu nejēgu<br />
man vajag stādīties priekšā, ka viņš esot kāds gudrs Platons! Vispār — iespējams ir viss, kādēļ tas ne? Es<br />
šiet tikai izsaku, kā es nu jūtu un sajūtu.”<br />
18] ES saku: “Jo labāk; jo vairāk neiespējama tu nu taja atrodi, jo brīnumaināk tevi pēc tam skārs<br />
apgaismība! Bet arī tas ir brīnumaini, ka tu un tev līdzīgie ar atvērtām acīm vēl vienmēr neko neredzat<br />
un ar vaļējām ausīm neko nedzirdat! Bet atstājam to! Tā kā tu tik labi pārzini Augsto dziesmu, tad pie<br />
tiem diviem pantiem saki Man klāt arī vēl trešo, un tad Es tavā priekšā tavam apmierinājumam pilnīgi<br />
noteikti tūlīt spēšu atrisināt tev tik neatrisināmo mīklu!”<br />
19] SIMONS saka: “Ak vai, arī vēl trešo pantu? Ak Kungs, Tev par prieku es jau labprāt daru visu, ko<br />
Tu no manis prasi; bet citādi es Tev varu apgalvot, ka tas manu māgu gandrīz apgriež uz otru pusi!<br />
20] Tas trešais pants ir īsti samudžināts! Ja mana atmiņa mani neviļ, tad slavenais trešais pants skan<br />
apmēram tā: “Velc mani, tad mēs tev tecēsim pakaļ! Tas ķēņiņš ved mani savos kambaros. Mēs līksmojam<br />
un esam priecīgi par tevi; mēs pieminam tavu mīlestību vairāk nekā tavu vīnu; tie taisnīgie mīl<br />
tevi.”<br />
21] Te tas nu ir! Kas to var sagremot, tas lai to sagremo! Ja sākumā tikai pavēlēts: “Velc mani sev<br />
līdz, tad es skrienu!”; bet palīgteikumā teikts: “Tad mēs skrienam!”, kas ir tas, kas tad grib sekot, un kas<br />
pēc tam tie “mēs”, kas tur skrien?<br />
180
Change language