4. lielais jāņa evaņģēlijs. 4 grāmata. 1-263

jās saules pasaulēs laiku pa laikam ir lieli izvirdumi, jūsu uztverei neiedomājam spēka izpausmē, jo kā
tādi akmeņi ļoti bieži tiek satverti un izmesti plašajā radības telpā. Un te tev ir viens no tiem.
21] Akmens gaisma rodas vienīgi no tās jūsu uztverei nepatverami visgludākās virsmas, pie kuras
pastāvīgi koncentrējas daudz uguns zibeņu un ārkārtīgi cietajā matērijā saistītos garus tieši caur minēto
uguni vienmēr no jauna aicina darbībai. Pie tam šis akmens ir augstākā mērā caurspīdīgs un tādēļ katra
arī iekšējā garu darbība ļoti viegli tiek saskatāma ārējā gaismas parādībā un dabīgi pie loti gludās lodes
virsmas ātri garāmslīdošie gaisa gari caur ārējo aktīvo darbību to augstākā mērā palielina.
22] Bet šie akmeņi it kā dabā uz saules netiek sastapti jau tādi, bet gan arī tikai caur turienes cilvēku
mākslu un rokām tam sagatavoti. Tie pa lielākai daļai lielu ūdeņu apvidos tiek atrasti jau apaļā formā
un vienmēr rodas pie izvirdumiem. Tad augstākā mērā izkausētie minerālie elementi tiek tālu izmesti
ar ēteri pildītā telpā un brīvajā telpā pēc visā matērijā liktā uz viduspunktu tiecošo un mieru meklējošo
likumu, vienmēr pieņem kāda piliena veidu.
23] Tādu ložu, kuru lielums var būt ļoti dažāds, atpakaļ krišana bieži velkas dienas, nedēļas, mēnešus
un pie lielākiem bieži daudzus gadus, atkarībā no tā, cik tās vairāk vai mazāk tālu no saules ir
tikušas izmestas. Nu, dažas nokrīt uz saules kalnājiem un klintīm un sašķīst gabalos; bet daudzas iekrīt
lielajos ūdeņo, paliek neskartas un no saules cilvēki pavisam viegli tiek izceltas. Jo saules cilvēki pavisam
viegli bieži stundām ilgi var palikt zem ūdens un no jūras pamata strādāt kā uz sauszemes, un to jo
vieglāk, tādēļ ka līdzās šai gandrīz amfībijveidīgai īpašībai viņiem vēl pieder ļoti mērķtiecīgi instrumenti
niršanai.
24] Ja kāda liela saules māja un pietiekami ar tādām lodēm apgādāta, tad lodes, neskatoties, ka tām
jau tāpat ir ārkārtīgi gludas virsmas ar visu mākslu un čaklumu tiek vēl vairāk gludinātas un pulētas un,
proti, līdz tādai pakāpei, ka tās pēc pulēšanas sāk mirdzēt. Ja pulēšana līdz tam punktam reiz izdevusies,
tad bieži sastopamajās pazemes katakombām līdzīgās garās ejās, kur parasti ir spēcīgs caurvējš, tas tiek
novietotas uz tam nolūkam īpaši uzceltām kolonnām kā gaismas lodes. Tādā veidā tās vairāk kā pietiekami
apgaismo pazemes ejas un vienlaicīgi kalpo kā šo eju sevišķs izgreznojums, uz ko sevišķi saules
pasaulē tiek piegriezta liela vērība; jo tur jau pavisam parasta dzīvojamā māja ne reti ir daudz vairāk izgreznota
un izrotāta, sevišķi mājas iekšienē kā Jeruzālemē Zālamana templis. Un tā gan var iedomāties,
ka saules cilvēki, sevišķi vidus joslā, dara visu arī pazemes eju izgreznošanai.
25] Tomēr mēs šeit neesam sapulcējušies, lai panāktu lielās saules pasaules zemes aprakstu, bet gan
jūsu ticības un gribas spēcinājuma dēļ. Bet lai to sasniegtu, tur piederas pavisam kas cits nekā kādas lielas
saules pasaules zemes, lai cik precīzs un aptverošs apraksts!”
26] KIRENIJS jautā: “Kungs! Bet ja šīs gaismas lodes ir kompaktākas nekā dimants, ka no tās virsmas
varēs atdabūt kādu atsevišķu graudu, kuru tik ļoti labprāt vēlētos iegūt šī vakara piemiņai?”
27] ES saku: “dažkārt arī tu vēl domā ļoti laicīgi. Tur, no kurienes ir šī gaismas lode, ir vēl daudzas,
vai nu tās ir Āfrikā vai pašā Saulē, Manam eņģelim tas visus ir vienādi tālu. No šīs gaismas lodes to
nesagraujot, protams, neviens mirstīgais gan nevienu graudiņu nevarēs izdabūt ārā un ja viņš lodi gribētu
sadragāt, tad tie gabaliņi spīdēšanas īpašību arī tūlīt zaudētu; bet nelielas lodītes spīdēšanas īpašību
vienmēr paturēs. — bet nu pilnā nopietnībā par šo lietu pietiek!
90. Dvēsele un miesa
1] (KUNGS:) “Mēs nu tūlīt uzsākam ko citu! Corel un tu, Cinka, pienāciet nu nedaudz tuvāk pie
Manis un sakāt Man, ko jūs nu pirmām kārtām vēl vēlētos redzēt un zināt!”
2] Abi pasauktie un pienāk tuvāk un CINKA saka: “Kungs, mūsu veida vēl ļoti nepilnīgiem cilvēkiem
tas ir grūti atbildams jautājums! Jo mums vel ļoti daudz kas ir atlicis, ko velētos redzēt un zināt,
neskatoties uz to, ka mēs jau ļoti daudz ko esam redzējuši un piedzīvojuši. Bet kas starp bezgala daudz
ko mums ir tas svarīgākais, tas ir pavisam cits jautājums, uz kuru mēs tādēļ nespējam atbildēt, ka mēs
vēl ilgi nezinām, kas mums īstenībā pirmām kārtām būtu visnepieciešamākais! Bet Tu, ak Kungs, precīzi
zini to, kas mums tieši ir visnepieciešamākais; tādēļ rīkojies pēc savas bezgalīgās gudrības bez mūsu
pieprasījuma, un tad jau katrs redzēs, dzirdēs un sajutīs to labāko!
3] ES saku: “Nu tad labi, — Es lūkošu, kas te darāms! Es domāju, ka īsti paļāvīga ieskatīšanās dvēseles
turpmākā dzīvē pēc miesas nāves jums visiem jau drīkstētu būt ļoti svarīga un nepieciešama: tādēļ
man šo lietu aplūkosim nedaudz tuvāk.
93